Ilustratīvs attēls
Krievijas uzsāktā kara Ukrainā radītās energokrīzes apmēru mazināšanai un globāli izvirzīto klimatneitralitātes mērķu sasniegšanai kā viens no risinājumiem tiek minētas energokopienas. Latvijā ar šā gada 1. janvāri stājās spēkā energokopienu regulējums, tomēr vai ar to pietiek, lai sabiedrību motivētu iesaistīties elektroenerģijas ražošanā? Lūkojoties no juridiskās perspektīvas, nebūt nē, jo normatīvo aktu kopums nav pilnībā izstrādāts.
Elektroenerģijas tirgus pēdējo divu gadu laikā ir pieredzējis straujas izmaiņas un cenu svārstības visā Eiropā, sasniedzot rekordlielas elektroenerģijas cenas arī Latvijā. Straujais elektroenerģijas cenu kāpums neizbēgami ietekmēja kā mājsaimniecības, tā uzņēmējus un tautsaimniecību kopumā, kas savukārt mudināja elektroenerģijas patērētājus īstenot risinājumus energoneatkarības jomā, lai mazinātu elektroenerģijas cenu svārstību negatīvo ietekmi. Minētie apstākļi sekmēja pozitīvu lēcienu elektroenerģijas ražošanā no atjaunojamiem energoresursiem, jo īpaši izmantojot saules enerģiju – elektroenerģijas sadales sistēmai vien pieslēgtā saules enerģijas ražošanas jauda pusgada laikā palielinājusies gandrīz uz pusi no 80 MW 2022. gada oktobrī līdz aptuveni 150 MW 2023. gada maijā.
