Uz paredzamiem, saprotamiem un racionāliem noteikumiem balstīta kārtība starptautiskajā tirdzniecībā un ekonomikā piedzīvo būtiskas izmaiņas. Tarifi un ģeopolitika, kā arī ar tiem saistītā nenoteiktība ietekmē noskaņojumu, prognozes un finanšu tirgus.
Aprīlī mazumtirdzniecības apgrozījums salīdzināmās cenās jeb reālā izteiksmē bija par 0,7% zemāks nekā pirms gada, nedaudz samazinoties arī pret martu (sezonāli izlīdzināti).
Kāpēc ASV tarifu kari, iespējams, ir tikai pirmā zalve garākā kaujā? Daudzi pamatoti kritizē ASV prezidenta Trampa administrācijas neveiklo un juceklīgo tarifu karu, cerot, ka ASV nāks pie prāta un atgriezīs nu jau zudušo brīvas preču un kapitāla plūsmas pasauli. Tas nenotiks, jo esošā pasaules sistēma nevarēja turpināties un tai bija jāmainās.
Martā gada inflācija bija 3,3%, bet pret februāri cenas pieauga par 0,9%. Tātad gada inflācija ir samazinājusies, un februāris (kad cenas auga par 3,7%) visdrīzāk paliks augstākais punkts šogad.
Ir daudzi priekšnosacījumi, lai šogad ekonomikas pieaugums paātrinātos, tomēr pastiprināta nedrošības uztvere var ietekmēt tēriņus un investīcijas, secināts "Luminor" ekonomikas apskatā.
Globālās tendences rāda, ka valstīm, lai saglabātu konkurētspēju un drošību, ir jākļūst efektīvākām un jārīkojas daudz dinamiskāk. Šajos jaunajos apstākļos jautājums vairs nav tikai par ekonomikas attīstību, bet gan par valsts spēju aizstāvēt savas intereses un pastāvēt. Mums ir jākļūst adaptīviem, lai pielāgotos mainīgajiem apstākļiem.
Latvijas ekonomikas izaugsme pēc ilgāka stagnācijas perioda paātrinās – tiek novērotas atveseļošanās pazīmes, jo sevišķi attiecībā uz iedzīvotāju patēriņa izdevumiem un investīcijām. Lai gan globālās tirdzniecības neskaidrības saistībā ar ASV muitas tarifiem joprojām rada risku, inflācija Latvijā stabilizējas, un eksporta nozarē sagaidāms aktivitātes kāpums.
Taustīšanās
Kāpēc pasaulē lielākās ekonomikas — ASV — politiķi vairs neieklausās ekonomistu padomos?
Over the years, there have been plenty of initiatives for Latvia’s future growth. One current example is the National Development Plan of Latvia for 2021 – 2027, another this one from the Economics Ministry.
2024. gads ir bijis visai izaicinošs un komplicēts – pagājušo gadu raksturoja nopietni drošības riski un politiskā nenoteiktība. Tomēr globālā izaugsme saglabājās gandrīz 2023. gada līmenī, sasniedzot nedaudz virs 3%. Negaidīti spēcīgu izaugsmi uzrādīja ASV, kamēr Vācija un citas valstis turpināja cīnīties ar strukturālām problēmām. Inflācijas sarukums ļāva aizsākt procentu likmju samazināšanu, kas sniedza spēcīgu atbalstu aktīvu cenām. 2024. gada “supervēlēšanas” daudzās valstīs atnesa valdības maiņas un izteiktas vēlētāju gaidas uz cenu samazināšanu, reformām un lielāku drošību.
2024. gadā ekonomika mēģināja lidot ar vienu spārnu, kurā turklāt trūka vairākas lidspalvas. No Latvijas neatkarīgu iemeslu dēļ eksports piedzīvoja krīzi. Privātais patēriņš gandrīz nemainījās, investīcijas pat saruka, bet kopējo aktivitāti aptuveni iepriekšējā gada līmenī noturēja valsts izdevumi.
Ja vēl neesi reģistrējies, ir.lv reģistrējies šeit vai ienāc spiežot uz sociālo mediju ikonām zemāk.
Aizmirsi paroli?
Ja jau esi reģistrējies, pievienojies šeit.
Piekrītu Pakalpojumu sniegšanas noteikumiem un Privātuma politikai
Piekrītu saņemt izdevniecības jaunumus un satura vēstkopas.
Uz Jūsu norādīto e-pasta adresi %email%, tika nosūtīts apstiprinājuma kods.
Ievadiet kodu
Lūdzi ievadiet saņemto kodu, lai apstiprinātu e-pasta adresi.Mirkli pacietības, lūdzu. Visbiežāk šis kods jums atnāks uz e-pastu uzreiz, tomēr var būt gadījumi, kad tas aizņem vairākas minūtes.
Lūdzu pārbaudiet e-pastu un pārliecinieties, ka ierakstījāt kodu pareizi.Nepieciešamības gadījumā pieprasiet jaunu kodu.
Kļūda. Mēģinat vēlreiz.
Paroles maiņa sekmīga!
