Ir daudzi priekšnosacījumi, lai šogad ekonomikas pieaugums paātrinātos, tomēr pastiprināta nedrošības uztvere var ietekmēt tēriņus un investīcijas, secināts "Luminor" ekonomikas apskatā.
Globālās tendences rāda, ka valstīm, lai saglabātu konkurētspēju un drošību, ir jākļūst efektīvākām un jārīkojas daudz dinamiskāk. Šajos jaunajos apstākļos jautājums vairs nav tikai par ekonomikas attīstību, bet gan par valsts spēju aizstāvēt savas intereses un pastāvēt. Mums ir jākļūst adaptīviem, lai pielāgotos mainīgajiem apstākļiem.
Latvijas ekonomikas izaugsme pēc ilgāka stagnācijas perioda paātrinās – tiek novērotas atveseļošanās pazīmes, jo sevišķi attiecībā uz iedzīvotāju patēriņa izdevumiem un investīcijām. Lai gan globālās tirdzniecības neskaidrības saistībā ar ASV muitas tarifiem joprojām rada risku, inflācija Latvijā stabilizējas, un eksporta nozarē sagaidāms aktivitātes kāpums.
Taustīšanās
Kāpēc pasaulē lielākās ekonomikas — ASV — politiķi vairs neieklausās ekonomistu padomos?
Over the years, there have been plenty of initiatives for Latvia’s future growth. One current example is the National Development Plan of Latvia for 2021 – 2027, another this one from the Economics Ministry.
2024. gads ir bijis visai izaicinošs un komplicēts – pagājušo gadu raksturoja nopietni drošības riski un politiskā nenoteiktība. Tomēr globālā izaugsme saglabājās gandrīz 2023. gada līmenī, sasniedzot nedaudz virs 3%. Negaidīti spēcīgu izaugsmi uzrādīja ASV, kamēr Vācija un citas valstis turpināja cīnīties ar strukturālām problēmām. Inflācijas sarukums ļāva aizsākt procentu likmju samazināšanu, kas sniedza spēcīgu atbalstu aktīvu cenām. 2024. gada “supervēlēšanas” daudzās valstīs atnesa valdības maiņas un izteiktas vēlētāju gaidas uz cenu samazināšanu, reformām un lielāku drošību.
2024. gadā ekonomika mēģināja lidot ar vienu spārnu, kurā turklāt trūka vairākas lidspalvas. No Latvijas neatkarīgu iemeslu dēļ eksports piedzīvoja krīzi. Privātais patēriņš gandrīz nemainījās, investīcijas pat saruka, bet kopējo aktivitāti aptuveni iepriekšējā gada līmenī noturēja valsts izdevumi.
Cilvēkiem ir tieksme pārvērtēt šī mirkļa notikumu spēju mainīt lietu kārtību pasaulē. Piemēram, Covid-19 krīzes laikā daudziem šķita, ka pasaules (un Latvijas) ekonomika ir mainījusies uz visiem laikiem; taču pašlaik 2020. gads uz labklājības pieauguma grafika izskatās tikai kā neliela aizķeršanās. Tomēr, pat paturot prātā šo ilūzijas efektu, reti kurš apšaubīs, ka 2025. gads pasaules ekonomikai tiešām var atnest būtiskas pārmaiņas – valstīm arvien skaidrāk sadaloties ģeopolitiskajos blokos, jaunievēlētam ASV prezidentam Donaldam Trampam draudot ar tirdzniecības kariem, bet lielākajās Eiropas Savienības (ES) ekonomikās Vācijā un Francijā ieilgstot politiskai nestabilitātei. Ko 2025. gads sola tieši Latvijas ekonomikai?
Nesenie notikumi pasaulē ir iezīmējuši sagaidāmu globālās dienaskārtības maiņu, kas var ietekmēt gan ģeopolitisko situāciju, gan reģionu, tai skaitā Eiropas un Latvijas, attīstību un konkurētspēju. Kopumā Latvijas ekonomikā 2025. gadā sagaidām izaugsmi. Optimismu vairo arī aizdevumu likmju samazināšanās, līdz ar to atdzimstot kreditēšanas tirgum. Banku nozare nākamgad cer uzturēt abpusēju dialogu ar lēmumpieņēmējiem, lai turpinātu sniegt savu pienesumu valsts ekonomikas attīstības veicināšanā un netiktu vēl vairāk disciplinēta sava biznesa attīstībā.
Gada noslēgumā ierasts domāt, ko mēs varētu darīt citādi nākotnē, lai uzlabotu situāciju tagad. Viens no būtiskiem aspektiem šajā procesā ir esošā stāvokļa apzināšanās. Eiropas Savienības (ES) konkurētspēja ir “karsts temats”, diemžēl nevis tāpēc, ka tā strauji plaukst, bet gan tāpēc, ka vērojama lejupslīde. Galvenajās jomās – inovācijās, mākslīgajā intelektā un tehnoloģiju uzņēmumos – ASV un Ķīna ir nepārprotami palielinājušas savu pārsvaru, savukārt Eiropa, tēlaini izsakoties, ir sevi iedzinusi stūrī, ieviešot lērumu regulējumu, kas galu galā kavē ekonomikas attīstību.
Palikušas mazāk nekā trīs nedēļas līdz Latvijas Bankas prezidenta Mārtiņa Kazāka pilnvaru beigām, bet koalīcija tikai tagad sāk runāt par iespējamiem kandidātiem uz vienu no svarīgākajiem amatiem valstī. Izņemot partiju Progresīvie, neviens nav izteicis skaidru atbalstu pašreizējam bankas prezidentam, bet vienlaikus neviens arī nespēj pārliecinoši argumentēt, kāpēc viņu nevajadzētu pārvēlēt.
Ja vēl neesi reģistrējies ir.lv reģistrējies šeit vai ienāc spiežot uz sociālo mediju ikonām zemāk.
Aizmirsi paroli?
Ja jau esi reģistrējies, pievienojies šeit.
Es piekrītu Pakalpojumu sniegšanas noteikumiem un Privātuma politikai, kā arī saņemt ar izdevniecības pakalpojumiem saistītu informāciju.
Uz Jūsu norādīto e-pasta adresi %email%, tika nosūtīts apstiprinājuma kods.
Ievadiet kodu
Lūdzi ievadiet saņemto kodu, lai apstiprinātu e-pasta adresi.Mirkli pacietības, lūdzu. Visbiežāk šis kods jums atnāks uz e-pastu uzreiz, tomēr var būt gadījumi, kad tas aizņem vairākas minūtes.
Lūdzu pārbaudiet e-pastu un pārliecinieties, ka ierakstījāt kodu pareizi.Nepieciešamības gadījumā pieprasiet jaunu kodu.
Kļūda. Mēģinat vēlreiz.
Paroles maiņa sekmīga!
