Pētījumu kompānijas Norstat iedzīvotāju aptauja liecina, ka vairāk nekā puse Latvijas iedzīvotāju (52%) uzskata, ka Digitālā identitātes maka ieviešana apdraudēs iedzīvotāju datu drošību, tādējādi viņu informācija nonāks svešu cilvēku rokās. Lai gan sabiedrībā valda mīts, ka digitāli rīki ir ārkārtīgi pievilcīgs mērķis hakeriem, realitātē situācija ir pretēja – Digitālās identitātes maks nevis pastiprina, bet būtiski mazina risku, ka personas privātie dati varētu noplūst.
Kā liecina statistikas dati[1], kopš Krievijas militārā iebrukuma Ukrainā kiberincidentu apjoms Latvijā palielinājies par 40%, savukārt uzbrukumi valsts iestādēm un kritiskajai infrastruktūrai - četrkāršojušies.
Runājot par digitālo drošību, cilvēki nereti piemirst, ka sākotnēji internets tika radīts, kā noslēgts tīkls. Tas nebija paredzēts publiskai lietošanai, bet gan konkrētām militārām ASV aizsardzības ministrijas izpētes vajadzībām. Tieši tādēļ, būvējot internetu, neviens nesatraucās un neiedomājās, ka kāds nākotnē varētu izlikties par kādu citu. Vienkārši nebija vajadzības pēc drošības pasākumiem. Mūsdienās situācija ir mainījusies par 180 grādiem – tieši savlaicīgi ievēroti drošības pasākumi ir tie, kas var pasargāt ikvienu no mums netikt apkrāptiem.
Biznesa digitālās un finanšu drošības pamatu pamats ir zinoši darbinieki, uzskata Māris Gaugers un stāsta, pret kuriem akmeņiem uzņēmēji nereti paklūp
Dziļviltojumi ir viens no mūsdienu politiķu, biznesa līderu, izklaides industrijas pārstāvju un citu publisku personu lielākajiem biediem. Un spēcīgs ierocis krāpnieku rokās. Mākslīgais intelekts spēj izveidot saturu, kurā esat redzams un dzirdams, sakot tādas lietas, ko nekad neesat un nebūtu teicis. Jūsu balsī, ar jūsu seju un mīmiku. Šodien dziļviltojumu var izveidot tik nevainojami, ka atšķirt īstu attēlu un skaņu un mākslīga nespeciālistam kļūst teju neiespējami. Tāpēc līdz ar tehnoloģijām, kas atpazīst un atmasko viltojumus, kritiski nozīmīga ir cilvēku spēja domāt kritiski, un apšaubīt ko tādu, kas izskatās vai izklausās pēc muļķībām.
Ik sekundi pasaulē tiek nosūtīti un saņemti četri miljoni e-pastu, turklāt 85% no visa elektronisko vēstuļu kopskaita sastāda mēstules jeb spams. Katru dienu saziņas platformas WhatsApp lietotāji apmainās ar 40 miljoniem ziņu, un viedierīču lietotāji rada datus, kas “sver” aptuveni 330 milj. terabaitu. Katru dienu. Mēģinot ilustrēt faktiski prātam neaptveramo datu apjomu, der salīdzināt, ka viens terabaits pielīdzināms 250 filmām vai Microsoft Word dokumentam ar 6,5 milj. lappusēm, un tādu pašu apjomu rada, piemēram, seriāla skatīšanās straumēšanas platformā 20 dienas bez apstājas. Turklāt daļu no datiem, ko esam radījuši, pat neizmantojam, un tie faktiski kļūst par digitāliem atkritumiem, kas var radīt apdraudējumu ne tikai mums pašiem, bet arī mūsu līdzcilvēkiem un apkārtējai videi. Labās ziņas? Ar visai vienkāršiem paņēmieniem iespējams mazināt apdraudējuma riskus un savu digitālās pēdas nospiedumu.
Savā neremdināmajā vēlmē pēc vieduma mūsdienu cilvēks ir kļuvis viegli ievainojams: apstākļos, kad viedam jābūt ne tikai telefonam, bet arī novērošanas kamerai, televizoram, putekļsūcējam, ledusskapim, trauku mašīnai un pat tējkannai, nākas meklēt atbildes uz sarežģītu jautājumu – kā panākt, lai Wi-Fi tīklos viena iekārta nebūtu pieejama citām? Jo viss ir tik drošs, cik drošs ir sistēmas vājākais posms: labas durvis nepasargā, ja ir nekam nederīgi logi, visstiprākā atslēga neglābj, ja žogā ir caurumi, un pat tējkanna var izrādīties plaši atvērti vārti uz datoru un visu sensitīvo informāciju, ko tas glabā jūsu mājvietā.
Vai attālinātā strādāšana ietekmē darba produktivitāti un palielina riskus?
Kamēr pasaules uzmanība ir pievērsta mākslīgā intelekta jaunumiem un rīkiem, strauji mainīgajā digitālajā pasaulē notiek kaut kas, kas šķietami palicis ēnā – trešo pušu sīkfailu (angļu valodā - cookies) pakāpeniska pārtraukšana. Pasaules lielākās tīmekļa pārlūkprogrammas Apple Safari un Google Chrome jau sākušas bloķēt šo sīkfailu atbalstu, kamēr daudzi uzņēmumi, labi apzinoties izmaiņu potenciālās sekas uz biznesa rezultātiem, šo jautājumu nav iekļāvuši aktuālajā dienaskārtībā. Taču ir skaidrs, ka sekas izjutīsim visi.
Iepazīšanās internetā mūsdienās ir kļuvusi par ikdienu. Jau sen vairs nebrīnāmies, kad draugu lokā uzrodas arvien vairāk pāru, kuri viens otru ir atraduši internetā – piemēram, Tinder, Facebook vai Instagram sarakstē. Diemžēl ne visiem otras pusītes meklējumi beidzas laimīgi. Netrūkst gadījumu, kad cerētās attiecības noslēdzas ar milzīgu vilšanos un iztukšotu bankas kontu.
Aptuveni miljons mēnesī – tāda ir summa, ko Latvijas iedzīvotāji, pašrocīgi apstiprinot maksājumus, aizvadītajā gadā un arī 2023. gada sākumā atdevuši finanšu krāpniekiem. Ņemot vērā, ka tehnoloģiju nozīme mūsu dzīvē ieņem arvien svarīgāku lomu un interneta pakalpojumu klāsts tikai pieaug, skaidrs, ka arī pārskatāmā nākotnē krāpnieku klātbūtne nemazināsies. Kas jādara iedzīvotājiem, lai 2023. gadā nekļūtu par kārtējo krāpnieku upuri?
Aizvien biežāk tiek uzsvērts, cik svarīgi ir pilnveidot digitālās prasmes, piedāvājot dažādus kursus un mācības dažādu vecuma grupu un profesiju pārstāvjiem. Lai sekmētu digitālo prasmju pilnveidi, ir būtiski saprast, kā tās var palīdzēt mūsu ikdienā un profesionālajā darbībā, kā tās var palīdzēt ietaupīt un būt produktīvākam? Tāpat nepieciešams stiprināt izpratni par to, ka mūsdienās bieži vien maksājam ar saviem datiem, tāpēc atbildīgi jāizvērtē tas, kam un kādus datus iesniedzam.
Ja vēl neesi reģistrējies, ir.lv reģistrējies šeit vai ienāc spiežot uz sociālo mediju ikonām zemāk.
Aizmirsi paroli?
Ja jau esi reģistrējies, pievienojies šeit.
Piekrītu Pakalpojumu sniegšanas noteikumiem un Privātuma politikai
Piekrītu saņemt izdevniecības jaunumus un satura vēstkopas.
Uz Jūsu norādīto e-pasta adresi %email%, tika nosūtīts apstiprinājuma kods.
Ievadiet kodu
Lūdzi ievadiet saņemto kodu, lai apstiprinātu e-pasta adresi.Mirkli pacietības, lūdzu. Visbiežāk šis kods jums atnāks uz e-pastu uzreiz, tomēr var būt gadījumi, kad tas aizņem vairākas minūtes.
Lūdzu pārbaudiet e-pastu un pārliecinieties, ka ierakstījāt kodu pareizi.Nepieciešamības gadījumā pieprasiet jaunu kodu.
Kļūda. Mēģinat vēlreiz.
Paroles maiņa sekmīga!
