No Latvijā pērn notikušajām dzemdībām katrs divdesmitais bērns dzimis valsts apmaksātas medicīniskās apaugļošanas rezultātā
“Apaļš kā pūpols, vesels kā rutks” – ar šādu manifestējošu skaitāmpantu gandrīz katrs latvietis bērnībā tika modināts Pūpolsvētdienas rītā. Labu veselību piesaucam dažādos tautas ticējumos, bet pie kādiem rezultātiem esam nonākuši?
Mācītājs Rinalds Grants (50) ir viens no diviem luterāņu arhibīskapa amata kandidātiem, bet pirms Lieldienām jautājam ne tikai par baznīcas lietām, bet viņa paša ticības ceļu, kas izrādās gluži neparasts
Līdz 2028. gadam dubultot, bet ilgtermiņā trīskāršot vietējās militārās industrijas piegādes Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem, vairāk naudas aizsardzības pētniecībai un inovācijām, paredz otrdien valdībā akceptētā Aizsardzības industrijas un inovāciju atbalsta stratēģija 2025.—2036. gadam.
Ko trīs jaunie valdības ministri sola darīt labāk par atlaistajiem
Latvijā dzimstības samazināšanās ir bijusi problēma jau kopš neatkarības oficiālās atjaunošanas, vienlaikus tieši pēdējos gados šie rādītāji būtiski pasliktinās – bērnu skaits uz sievieti jeb total fertility rate 2022.gadā Latvijā ir 1,47, 2023.gadā - 1,36 un 2024.gadā - 1,24. Tas parāda, ka esošā demogrāfijas politika valstī, ja tāda ir, nestrādā un ir nepieciešama pilnīgi cita, atšķirīga pieeja un atšķirīgi risinājumi, ja vēlamies iegūt pilnīgi citus rezultātus. Mani piedāvājumi, kā to risināt – zemāk.
2024. gadā reģistrēts vismazākais dzimušo skaits katrā mēnesī pēdējos simt gados. Pērn Latvijā piedzima 12 571 bērns — par 13,2% jeb 1919 jaundzimušajiem mazāk nekā 2023. gadā, liecina Centrālā statistikas pārvalde. Pēdējos trīs gada mēnešos dzimušo skaits nepārsniedza tūkstoti. Ceturto gadu pēc kārtas mirušo skaits divas reizes pārsniedz dzimušo skaitu.
Valdība otrdien Zemessardzes komandiera amatā iecēla pulkvedi Aivaru Krjukovu, kurš pienākumus sāks pildīt 22. janvārī.
Ar mērķi īstenot veselības un sociālo pakalpojumu aprūpes pieeju, kas apvieno dažādus veselības un sociālās aprūpes pakalpojumus vienotā sistēmā, Eiropā jau kādu laiku tiek realizēti integrētās aprūpes projekti. Šī pieeja balstās uz uzskatu, ka cilvēka vajadzības ir daudzšķautņainas un bieži vien veselības aprūpe no profilakses līdz pat rehabilitācijai ir cieši saistīta ar sociālo palīdzību. Tas īpaši svarīgi novecojošās sabiedrībās, kāda ir arī Latvijā - pensionāru īpatsvars 2055. gadā tiek plānots 58%, un ir jādomā, kā efektīvāk risināt augošo vajadzību pēc aprūpes un medicīnas pakalpojumiem.
Saruna par situāciju Eiropā ar bulgāru politologu Ivanu Krastevu.
Mākslīgais intelekts (MI). Tā nešaubīgi divos vārdos var aprakstīt centrālo notikumu biznesa pasaules informācijas tehnoloģiju jomā aizejošajā gadā. Šis vārdu salikums bija redzams un dzirdams visur – konferencēs, masu medijos, uzņēmumu plānošanas sapulcēs un valdes sēdēs. Dažkārt pārspīlēti bieži un pat apnicīgi. Tomēr nevar noliegt, ka MI risinājumu nemitīga uzlabošana patiešām nodarbināja uzņēmumu vadītāju prātus, liekot meklēt, kā tos integrēt kompānijas darbā un gūt maksimālu labumu. Šis process ne tuvu nav beidzies. Patiesībā tas tikai pa īstam uzņem apgriezienus, MI rīkiem no demonstrāciju stendiem nonākot reālā darba vidē. Tādēļ var pavisam droši prognozēt, ka arī 2025. gadā MI no uzņēmējdarbības vides «karstāko» tehnoloģiju tendenču saraksta augšgala neatkāpsies. Vienīgi, atšķirībā no šā gada, tas iegūs konkrētākas, skaidrākas aprises.
Pirms vairāk nekā 20 gadiem Latvijā ieviesa samērā progresīvu pensiju sistēmu. Progresijas būtība bija paredzēt iespēju cilvēkiem daļu savas pensijas uzkrāt pašiem, lai pielāgotos demogrāfijas izaicinājumiem. Latvijā, tāpat kā citviet pasaulē, darba tirgū ienāk daudz mazāk iedzīvotāju, nekā dodas pensijā. Tas nozīmē, ka mazinās iespēja nodrošināt adekvātas pensijas no tā brīža strādājošo ienākumiem. Līdz ar to pensiju sistēmas virzīšanās uz reālu uzkrājumu pieeju ir atbilstoša izvēle.
Ja vēl neesi reģistrējies, ir.lv reģistrējies šeit vai ienāc spiežot uz sociālo mediju ikonām zemāk.
Aizmirsi paroli?
Ja jau esi reģistrējies, pievienojies šeit.
Piekrītu Pakalpojumu sniegšanas noteikumiem un Privātuma politikai
Piekrītu saņemt izdevniecības jaunumus un satura vēstkopas.
Uz Jūsu norādīto e-pasta adresi %email%, tika nosūtīts apstiprinājuma kods.
Ievadiet kodu
Lūdzi ievadiet saņemto kodu, lai apstiprinātu e-pasta adresi.Mirkli pacietības, lūdzu. Visbiežāk šis kods jums atnāks uz e-pastu uzreiz, tomēr var būt gadījumi, kad tas aizņem vairākas minūtes.
Lūdzu pārbaudiet e-pastu un pārliecinieties, ka ierakstījāt kodu pareizi.Nepieciešamības gadījumā pieprasiet jaunu kodu.
Kļūda. Mēģinat vēlreiz.
Paroles maiņa sekmīga!
