Šogad var atzīmēt īpašu “jubileju” – aprit 10 gadi kopš gadu desmitiem ilgušās spriedzes ap Olaines ķīmisko uzņēmumu radīto pazemes ūdeņu piesārņojumu, Valsts vides dienesta izpratnē, vainagojies ar ļoti iespaidīgu panākumu – “Olaines šķidro bīstamo atkritumu izgāztuvē likvidēts vēsturiskais bīstamais piesārņojums un novērsti draudi turpmākai piesārņojošo vielu nonākšanai gruntsūdeņos," informē Valsts vides dienestā (VVD).
Kā atslogot planētu, taupīt tās resursus un mazināt cilvēku ietekmi uz vidi? Šiem jautājumiem sabiedrības dienaskārtībā ir arvien lielāka nozīme, liekot meklēt jaunas, videi draudzīgas atbildes – atjaunīgas enerģijas ieguves veidus, atkārtoti izmantojamus resursus utt. Kaut arī jaunie paradumi ir vērtīgi, vēl paies diezgan ilgs laiks, līdz mācēsim no tiem gūt maksimālo labumu un tikt galā ar to nestajiem izaicinājumiem. Bet izaicinājumu risināšanai ļoti svarīgi būs sabiedrības paradumi – piemēram, bateriju un citu bīstamo atkritumu šķirošana, kas tiešā veidā ietekmēs arī ražotāju un tirgotāju paradumus.
Energoresursu straujais izmaksu kāpums virknei Latvijas mājsaimniecību un uzņēmumu liek taupīt un meklēt alternatīvus ceļus, kā iegūt siltumenerģiju. Īpaši aktuāls šis jautājums kļuvis tagad, kad laiks ir vēsāks un apkures sezonu daudzi gaida ar nepacietību. Taču Latvijas Zaļais punkts atgādina un aicina apkurē neizmantot bīstamos atkritumus vai citus ķīmiskas vielas saturošus materiālus, jo tas var beigties ne vien ar dabas piesārņojumu, bet arī negatīvu ietekmi uz cilvēku veselību.
Vasaras svelmē droši peldamies upēs un ezeros, pat neaizdomājoties, ka ūdenī nonāk atkritumos izmesto zāļu vielas. Zinātnieki izpētījuši to koncentrāciju
Jaunais gads gandrīz vai ikviena Latvijas iedzīvotāja uzmanību piesaistījis ar straujo dabasgāzes un elektrības cenu kāpumu. Liela daļa sabiedrības par siltumenerģiju ir spiesti maksāt daudz vairāk nekā līdz šim. Pašlaik labvēlīgāks scenārijs varētu sagaidīt tos, kuri apkurei izmanto alternatīvus kurināmos no atjaunojamiem dabas resursiem, piemēram, malku, koka briketes vai granulas. Tomēr situācija palielina tendenci izvēlēties arī pretlikumīgu kurināmo. Piemērs ir atkritumu eļļas jeb izlietotās smēreļļas izmantošana siltumenerģijas iegūšanai. Lai arī valstī ir noteiktas stingras prasības šo atkritumu apsaimniekošanai, daļa uzņēmumu un iedzīvotāju tās ignorē. Atkritumu eļļas tiek izmantotas gan legāli nopērkamās, gan pašdarinātās apkures iekārtās, lai apsildītu rūpnieciskās un dzīvojamās ēkas.
Tonnām indīgā šķīduma, kuru maijā no automašīnas izlēja kopumā 20 vietās sešos Zemgales novados, ir briesmīgs noziegums pret vidi, žurnālam Ir saka ķīmiķe Jana Simanovska.
Nepieciešamība pilnveidot regulējumu atkritumu apsaimniekošanas nozarē ir briedusi daudzus gadus. No vienas puses, to ir veicinājuši dažādi skandāli, piemēram, apjomīgie plastmasas pudeļu un riepu ugunsgrēki. No otras puses, arvien lielāku spiedienu uz atbildīgajām iestādēm rada Eiropas Savienības vides jomā izvirzītie mērķi. Tā kā ir pamatotas bažas, ka noteiktajos termiņos daļu no mērķiem Latvija varētu nesasniegt, atkritumu apsaimniekošanas sistēmā ir jāveic izmaiņas. Par situāciju atkritumu apsaimniekošanā nopietnu interesi izrādījuši arī Saeimas Ilgtspējīgas attīstības komisijas deputāti, uzdodot ierēdņiem sniegt pārskatu par plānoto rīcību situācijas uzlabošanai.
Ja vēl neesi reģistrējies, ir.lv reģistrējies šeit vai ienāc spiežot uz sociālo mediju ikonām zemāk.
Aizmirsi paroli?
Ja jau esi reģistrējies, pievienojies šeit.
Piekrītu Pakalpojumu sniegšanas noteikumiem un Privātuma politikai
Piekrītu saņemt izdevniecības jaunumus un satura vēstkopas.
Uz Jūsu norādīto e-pasta adresi %email%, tika nosūtīts apstiprinājuma kods.
Ievadiet kodu
Lūdzi ievadiet saņemto kodu, lai apstiprinātu e-pasta adresi.Mirkli pacietības, lūdzu. Visbiežāk šis kods jums atnāks uz e-pastu uzreiz, tomēr var būt gadījumi, kad tas aizņem vairākas minūtes.
Lūdzu pārbaudiet e-pastu un pārliecinieties, ka ierakstījāt kodu pareizi.Nepieciešamības gadījumā pieprasiet jaunu kodu.
Kļūda. Mēģinat vēlreiz.
Paroles maiņa sekmīga!
