Pagājušā gada nogalē “Latvijas Zaļais punkts” aptaujāja Latvijas iedzīvotājus, lai noskaidrotu, kā pēdējo divu gadu laikā ir mainījušies sabiedrības atkritumu šķirošanas paradumi. Ir gan labas, gan ne tik labas ziņas.
Kā rakstīja Ojārs Vācietis, gads ir balts no abiem galiem un pa vidu zaļš. Cik zaļš ir bijis šis gads Latvijas atkritumu apsaimniekošanas nozarē, salīdzinot ar citām valstīm, un cik zaļš solās būt nākamais? Pagaidām šķiet, ka kopumā visi – gan iedzīvotāji, kuri šķiro atkritumus, gan nozare – esam uz pareizā ceļa, kaut arī daži paradumi vēl ir jāizkopj. Piemēram, bioloģisko atkritumu šķirošana.
Par Latvijas Universitātes (LU) rektoru LU Satversmes sapulcē ievēlēts Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātes dekāns profesors Gundars Bērziņš. Pilnvaru termiņš — četri gadi. Viņa konkurente bija profesore Signe Bāliņa.
Pēdējos gados arvien vairāk gan ikdienā, gan mediju publikācijās speciālisti runā par atkritumu apjoma samazināšanas un šķirošanas paplašināšanas nepieciešamību. Vairumā gadījumu uz to mudina praktiski apsvērumi, piemēram, ziņas, ka esošo atkritumu poligonu piepildījums sasniedz maksimumu, iedzīvotāju pretestība jaunu atvēršanai un mūsdienu tehnoloģiju piedāvātās iespējas pārstrādāt noteiktus atkritumus no jauna izmantojamos un Latvijas sabiedrībai ļoti nepieciešamos resursos, piemēram, elektrībā un siltumenerģijā [1]. Turklāt no 2024. gada 1. janvāra bioloģisko jeb pārtikas atkritumu šķirošana ir obligāta [2]. Tāpēc aktuāls ir jautājums, cik lielā mērā iedzīvotāji un uzņēmumi, kuru saimniekošanas rezultātā rodas atkritumi, ir gatavi iesaistīties atkritumu daudzuma samazināšanā un to saprātīgas tālākās pārstrādes atbalstā.
No šā gada sākuma likums liek visām pašvaldībām nodrošināt bioloģisko atkritumu šķirošanu. Kāpēc tas nenotiek, skaidro uzņēmuma Eco Baltia vide valdes priekšsēdētājs Jānis Aizbalts
Tuvākajos pāris gados dažādās Latvijas vietās taps bioloģisko atkritumu pārstrādes rūpnīcas, kāda pašlaik darbojas tikai Getliņos. Kopumā aptuveni trešā daļa pasaulē saražotās pārtikas tiek izmesta, liecina ANO Pārtikas un lauksaimniecības organizācijas dati, bet Latvijā viens iedzīvotājs gadā izmet vidēji simt kilogramus ēdiena, raksta žurnāls Ir.
Daudzviet pasaulē bioresursi ir veids, kā attīstīt biznesa iespējas, tomēr Latvijā bioresursu tirgus potenciāls vēl nav plaši apzināts, lai gan resursi ir pieejami. Izmantojot bioresursus ilgtspējīgāk, tiks nodrošināta ekosistēmas atjaunošanās un tās bioloģiskā daudzveidība, efektīva dabas resursu apsaimniekošana un aizstāti fosilie enerģijas resursi. Turklāt atlikumu izmantošana augstvērtīgāku produktu ražošanā ir ekonomiski izdevīgāka par to apglabāšana.
Bioloģiski noārdāmo atkritumu šķirošana ir kritiski svarīga, lai Latvija sasniegtu ambiciozo mērķi – panākt, lai 2035. gadā poligonos apglabāto sadzīves atkritumu īpatsvars nepārsniegtu 10%. Pašlaik tas ir tuvu 70%, turklāt vairāk nekā 40% no radītajiem sadzīves atkritumiem ir bioloģiski noārdāmi.
Ja vēl neesi reģistrējies, ir.lv reģistrējies šeit vai ienāc spiežot uz sociālo mediju ikonām zemāk.
Aizmirsi paroli?
Ja jau esi reģistrējies, pievienojies šeit.
Piekrītu Pakalpojumu sniegšanas noteikumiem un Privātuma politikai
Piekrītu saņemt izdevniecības jaunumus un satura vēstkopas.
Uz Jūsu norādīto e-pasta adresi %email%, tika nosūtīts apstiprinājuma kods.
Ievadiet kodu
Lūdzi ievadiet saņemto kodu, lai apstiprinātu e-pasta adresi.Mirkli pacietības, lūdzu. Visbiežāk šis kods jums atnāks uz e-pastu uzreiz, tomēr var būt gadījumi, kad tas aizņem vairākas minūtes.
Lūdzu pārbaudiet e-pastu un pārliecinieties, ka ierakstījāt kodu pareizi.Nepieciešamības gadījumā pieprasiet jaunu kodu.
Kļūda. Mēģinat vēlreiz.
Paroles maiņa sekmīga!
