Mani kā aktīvu 1991.gada barikāžu organizētāju un dalībnieku priecē, ka šogad apgāds Jumava sagādājis grāmatu Barikādes 1991.. Nemaz tik daudz izdevumu šai tematikai mūsu grāmatplauktos nav. Kādreizējais lauksaimniecības ministrs Dainis Ģēģers pirms septiņiem gadiem sarūpēja Cerību ugunskurus un vēl senāk Strēlnieku apvienības Jāņa Baškera vadībā iznāca Latvija, kur tavi dēli. Uz Jumavas grāmatas apvāka - "Manai paaudzei barikādes ir lielākais mūža notikums… Baltijas valstu Barikāžu stāsts paliks mūžībai kā tautu cīņa par brīvību". Tā raksta Juris Visockis. Grāmatā pat lapaspuse veltīta – Barikādes ārpus Rīgas. Maz, taču varbūt tas ir sākums izpētei, kas būtu jāpaveic nākotnē. Patiešām esam apdalījuši kuldīdzniekus un liepājniekus.
Latvijā gada vidējā inflācija pērn bija 8,9%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati. Lielākā ietekme uz patēriņa cenu izmaiņām bija izdevumiem par pārtiku un mājokli. Inflāciju bremzēja zemākas enerģijas cenas un Eiropas Centrālās bankas procentu likmju celšana.
Janvāris ir svarīgs mēnesis Latvijas vēsturē. Katru gadu 20. janvārī notiek 1991. gada barikāžu aizstāvju atceres diena. Pirms 33 gadiem janvāra vidū bija svarīgi aizsargāt savu valsti, lai nepieļautu PSRS varas iestāžu centienus pārņemt kontroli pār politiski nozīmīgiem objektiem. Svarīgās galvaspilsētas vietās no 13. līdz 27. janvārim pulcējās ne tikai rīdzinieki, bet arī ļaudis no tuvākām un tālākām Latvijas vietām. Bija savesta lauksaimniecības tehnika un ar betona bluķiem aizbarikadēta piekļuve Ministru kabinetam, televīzijai, parlamenta ēkai. Tajās dienās Vecrīgā atradās daudzi Valmieras novada Matīšu pagasta iedzīvotāji, viņu vidū arī Veneranda Logina (62). Pašlaik viņa ir Matīšu pamatskolas direktore, matemātikas skolotāja un 8. klases audzinātāja. Arī tolaik Veneranda jau strādāja skolā.
Janvāris ir bagāts ar Latvijai nozīmīgiem vēsturiskiem notikumiem.
Pirms dažiem gadiem lietuviešu tiesnese Kornēlija Macevičiene notiesāja vairākus bijušās padomju armijas virsniekus par brutālu vēršanos pret valsts neatkarību alkstošajiem protestētājiem 1991. gadā. Tagad viņa kļuvusi par Kremļa atriebības mērķi — tiesa Maskavā lika apcietināt 70 gadus veco pensionāri Lietuvā. Bijusī tiesnese Macevičiene nebija nekādā veidā saistīta ar Putina lietu Hāgā vai ar izmeklēšanu par Krievijas kara noziegumiem Ukrainā. Šis Maskavas solis vērtējams kā iebiedēšana pēc tam, kad Starptautiskā Krimināltiesa pagājušajā gadā izdeva Krievijas prezidenta Vladimira Putina aresta orderi, raksta žurnāls Ir.
Psihoterapijas speciālistu Agijas Bogdanovas un Irēnas Golubas fotoizstāde Doma laukumā sasaista karu Ukrainā ar barikāžu laiku Latvijā
Vairākas dienas plūdi apdraudēja Jēkabpili, kur pašvaldībai bija jāgādā par dambja drošību un jāevakuē cilvēki no applūdušajām vietām. Augstākais ūdens līmenis Daugavā — 8,92 metri — tika sasniegts sestdienas rītā. Tas bija tikai piecus centimetrus zemāks par 1981. gada pavasara plūdu rekordu. No pirmdienas ūdens līmenis pakāpeniski kritās, pašvaldība sāka ūdens atsūknēšanu no applūdušajām vietām. Tā kā vižņu sablīvējums Daugavā stiepjas 25 km garumā, plūdu bīstamība joprojām saglabājas. Krīzes vadības padomes sēdē svētdien valdības vadītājs Krišjānis Kariņš (JV) atzina, ka novada dome darbojas izcili un nav nepieciešams izsludināt ārkārtas stāvokli.
Šonedēļ atceramies liktenīgos notikumus pirms jau 32 gadiem – Barikādes. 1991. gadā naktī no 12. uz 13. janvāri padomju karavīri un tanki uzbruka cilvēku pūlim, kas bija sapulcējies ap Viļņas televīzijas torni. Ar šāvieniem un, sabraucot ar tankiem, tika nogalināti 13 lietuvieši, un vēl viens mira no infarkta. Čekas leitnants mira no atlecošas lodes, ko izšāva viņa paša spēki. Pēc š
Ķiršsarkani samta zviļņi kinozāles pustumsā, ko izgaismo galda lampiņu siltais mirdzums. Izmeklēta publika, kam jābalso par Oskara balvas kandidātiem. Tāds bija mans pirmais kinoseanss Holivudā — aizvadītajā nedēļā Soho House klubā notika mūsu Oskara kandidātes, Viestura Kairiša filmas Janvāris izrādīšana, kur man laimējās piedalīties un beidzot redzēt lenti uz lielā ekrāna.
Man bija 7 gadi, kad cilvēki Latvijā piedalījās barikādēs, lai sargātu savu valsti. Bieži sarunās esmu dzirdējusi par toreizējo sabiedrības saliedētību – to, ka nebija dalījuma pēc etniskās piederības, jo arī krievi, ukraiņi, baltkrievi un citu tautību cilvēki bija barikādēs un cīnījās par neatkarīgu Latviju.
Skatoties Barikāžu laika 30. gadadienas pasākumus un vērojot cilvēkus pie ugunskuriem gandrīz trešdaļgadsimtu senās fotogrāfijās un televīzijas materiālos, prātā neviļus nāk ne vien atmiņas par Latvijas neatkarībai tik nozīmīgo nedēļu, bet arī pašiem latviešiem. Kādi bija cilvēki toreiz? Kādi esam tagad? Cik daudz esam mainījušies un kas vairumam no mums joprojām ir kopīgs?
Ugunskuru dūmi pašā Rīgas viducī, milzīgs tējas katls apstādījumos iepretim katedrālei, varenu kravas mašīnu virtene apjož valdības māju. Nosalusi spraucos pēc siltā dzēriena. Kā vidusskolas skuķim man ir apziņa, ka no mazpilsētas ar klasesbiedriem esam atbraukuši sargāt Latviju. Protams, īstie sargi ir LTF koordinētie barikāžu dalībnieki ar konkrētiem uzdevumiem, kas paliks savās vietās arī tad, kad OMON sāks šaut. Taču arī tīnim ir vieta vēsturē.
Ja vēl neesi reģistrējies, ir.lv reģistrējies šeit vai ienāc spiežot uz sociālo mediju ikonām zemāk.
Aizmirsi paroli?
Ja jau esi reģistrējies, pievienojies šeit.
Piekrītu Pakalpojumu sniegšanas noteikumiem un Privātuma politikai
Piekrītu saņemt izdevniecības jaunumus un satura vēstkopas.
Uz Jūsu norādīto e-pasta adresi %email%, tika nosūtīts apstiprinājuma kods.
Ievadiet kodu
Lūdzi ievadiet saņemto kodu, lai apstiprinātu e-pasta adresi.Mirkli pacietības, lūdzu. Visbiežāk šis kods jums atnāks uz e-pastu uzreiz, tomēr var būt gadījumi, kad tas aizņem vairākas minūtes.
Lūdzu pārbaudiet e-pastu un pārliecinieties, ka ierakstījāt kodu pareizi.Nepieciešamības gadījumā pieprasiet jaunu kodu.
Kļūda. Mēģinat vēlreiz.
Paroles maiņa sekmīga!
