Krievijas agresori izmanto sagrābto Zaporižjas atomelektrostaciju, lai šantažētu pasauli. Vai iespējama jauna «Čornobiļa»?
Enerģētika ir nozare, kurā šodien pieņemtie lēmumi dod augļus daudzu gadu laikā. Mūsu rīcībai attiecībā uz infrastruktūru un enerģijas, arī zaļās (AER), ražošanu ir jābūt pārdomātai, izsvērtai un pamatotai. Skaidrs ir viens - AER pasaulē ir uz palikšanu un attīstību. Šajā kontekstā mums (Latvijai, enerģētikas uzņēmumiem) kā nelieliem spēlētājiem ir jautājumi, kurus nevaram tieši ietekmēt, piemēram, vēja turbīnu globālie ražošanas izaicinājumi, un ir tādi, kurus varam un ir kategoriski nepieciešams ietekmēt. Tas būtu nekavējošs administratīvā sloga samazinājums vēja enerģijas projektos. Ticiet vai nē, bet tas joprojām ir nesamērīgs.
Augstas dabasgāzes un elektrības cenas, nestabila ģeopolitiskā situācija, energoresursi kā ierocis – visi šie apstākļi skaļi signalizē, ka ir nepieciešami tūlītēji soļi Latvijas enerģētikas jomas sakārtošanai. Te gan svarīgi neapmulst un fokusēties uz attīstību, nevis tikai uz izdzīvošanu. Jau izskanējušas idejas pat par atomelektrostacijas nepieciešamību, tomēr, pirms sapņojam par tik sarežģītiem risinājumiem, jānovērtē tas, kas mums jau ir un kādi elementi būtu jāpievieno šim vienādojumam, lai efektīvi risinātu šodienas un arī nākotnes izaicinājumus.
Ogļu un gāzes cenu svārstības 2021.gadā bija ārkārtīgi lielas, sasniedzot rekordaugstu līmeni, un 2022.gada sākumā cenas joprojām ir augstas. Ogļu un gāzes cenas attiecīgi 2 un 3 reizes pārsniedz ierasto līmeni. Gāzes cena Eiropas Savienībā tuvāko 12 mēnešu laikā, visticamāk, būs 40–60 eiro/MWh jeb 2–3 reizes lielāka par normālo līmeni.
Kamēr citur Eiropā piesardzīgi izturas pret atomenerģiju, Somija droši soļo šajā virzienā — nupat palaists jauna parauga kodolreaktors. Un top vēl viens spēkstacijas projekts sadarbībā ar Krieviju, taču tas ir pamatīgi iestrēdzis
Milzīgais cenu pīķis atgādina par iekavētiem darbiem enerģētikas jomā, sākot jau ar ēku siltināšanu, saka Latvijas Bankas pārstāvis Edvards Kušners. Kā viņš vērtē valdības atbalstu krīzē?
Kā Fukušimas avārija mainījusi AES drošības standartus, un kāda loma kodoltehnoloģijām ir Zikas vīrusa apturēšanā?
Dziļi klintīs izkaltos pazemes tuneļos Baltijas jūras salā somi plāno sākt radioaktīvo atkritumu apglabāšanu
Iebildes viltus kodolinženierim, kas patiesībā nodarbojas ar smadzeņu skalošanu Krievijas labā
Diskusija par AES drošību un Visaginas AES turpinās - Grāveram atbild Ožegovskis
Kā gatavoties un paaugstināt savas zināšanas un kompetenci kodoltehnoloģiju un risku jautājumos
Nikno iebilžu turpinājums Īvāna/Ožegovska intervijai
Ja vēl neesi reģistrējies, ir.lv reģistrējies šeit vai ienāc spiežot uz sociālo mediju ikonām zemāk.
Aizmirsi paroli?
Ja jau esi reģistrējies, pievienojies šeit.
Piekrītu Pakalpojumu sniegšanas noteikumiem un Privātuma politikai
Piekrītu saņemt izdevniecības jaunumus un satura vēstkopas.
Uz Jūsu norādīto e-pasta adresi %email%, tika nosūtīts apstiprinājuma kods.
Ievadiet kodu
Lūdzi ievadiet saņemto kodu, lai apstiprinātu e-pasta adresi.Mirkli pacietības, lūdzu. Visbiežāk šis kods jums atnāks uz e-pastu uzreiz, tomēr var būt gadījumi, kad tas aizņem vairākas minūtes.
Lūdzu pārbaudiet e-pastu un pārliecinieties, ka ierakstījāt kodu pareizi.Nepieciešamības gadījumā pieprasiet jaunu kodu.
Kļūda. Mēģinat vēlreiz.
Paroles maiņa sekmīga!
