Kā īstā konteinera atrašanu padarīt par aizraujošu spēli un šķirošanas miskastes mājoklī — par stilīgu dizaina elementu
Tehnoloģijas mūsu dzīvē ienāk arvien uzstājīgāk, un, gudri tās izmantojot, varam uzlabot arī pilsētvidi, kas klimata pārmaiņu dēļ kļūst arvien aktuālāk. Ir jāizvērtē, cik dabai un cilvēkam draudzīgas veidojam mūsu pilsētas, lai tās būtu ilgtspējīgas, drošas un iekļaujošas. Tagad ir radīti daudz dažādi tehnoloģiski risinājumi, un atliek tikai meklēt atbilstošākos un pielāgot mūsu pilsētu vajadzībām, lai mūsdienu zināšanas un iespējas izmantotu iedzīvotāju dzīves kvalitātes uzlabošanai un vides atveseļošanai. Līdz šim pašvaldības ir bijušas salīdzinoši piesardzīgas. Dažās ir ieviesti atsevišķi projekti, taču trūkst skaidras vīzijas un stratēģijas par “viedas pilsētas” izveidi, lai gan pozitīvais pienesums var būt ievērojams.
No šā gada sākuma likums liek visām pašvaldībām nodrošināt bioloģisko atkritumu šķirošanu. Kāpēc tas nenotiek, skaidro uzņēmuma Eco Baltia vide valdes priekšsēdētājs Jānis Aizbalts
Tekstila ražošanas industrija ir viena no pasaulē lielākajiem atkritumu radītājiem. Pašreizējās aplēses liecina, ka pasaules poligonos ik gadu nonāk aptuveni 92 miljoni tonnu tekstilizstrādājumu, bet Latvijā ik gadu nešķirotajos atkritumos nonāk aptuveni 26,7 tūkstoši tonnu tekstila izstrādājumu. Kāda varētu būt tekstila atkritumu apsaimniekošanas nākotne?
No 2025. gada Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīs dalītā tekstilizstrādājumu savākšanas sistēma būs obligāta. Latvija, ņemot vērā iedzīvotāju lielo interesi, paudusi apņemšanos šādu sistēmu ieviest jau no 2023. gada. Trīs gadus esam īstenojuši pilotprojektu, kura laikā izmēģinājām, kā šāda sistēma varētu darboties. Cik tālu esam tikuši? Kaut arī iedzīvotāji atbalsta sistēmas ieviešanu un nozare trīs gadu laikā parādījusi veiksmīgus piemērus, valstiskā mērogā vēl ir gana daudz neatbildētu jautājumu.
Lai gan situācija sadzīves atkritumu šķirošanā Latvijā lēnām, taču neatlaidīgi uzlabojas un pirmās mazās uzvaras jau gūtas, pie apvāršņa parādījies jauns izaicinājums – tekstilatkritumi. Eiropas Savienības direktīvas paredz, ka no 2025. gada dalībvalstīm būs jānodrošina tekstila izstrādājumu dalīta vākšana. Tomēr uzskatu, ka nav neviena iemesla, kāpēc Latvijai būtu jāgaida tik ilgi un mēs nevarētu ieviest šo sistēmu jau pēc diviem vai trim gadiem. Par tās nepieciešamību jau tagad liecina arī iedzīvotāju vērā ņemamā aktivitāte, iesaistoties tekstila izstrādājumu šķirošanā.
Kamēr depozīta sistēmas ieviesēji un iesaistītās puses aizrautīgi diskutē, katrs cenšoties pierādīt savu taisnību, galvenā mērķauditorija, uz kuru vistiešāk depozīta sistēma attieksies ik dienu, proti, Latvijas iedzīvotāji, to atbalsta. Tiesa daudzi iedzīvotāji redz depozīta sistēmu kā iespēju, lai varētu nodot lielāko daļu mājsaimniecībā izlietoto produktu iepakojumu.
Divu dienu laikā runājošajos konteineros tika sašķiroti 275 kilogrami stikla un plastmasas pudeļu
Latvijas iedzīvotāji arvien rūpīgāk šķiro atkritumus, taču dalīto drazu konteineru pieejamību nosaka ne tikai namu iedzīvotāju atbildība, bet arī atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumu atbildības sajūta
Ja vēl neesi reģistrējies, ir.lv reģistrējies šeit vai ienāc spiežot uz sociālo mediju ikonām zemāk.
Aizmirsi paroli?
Ja jau esi reģistrējies, pievienojies šeit.
Piekrītu Pakalpojumu sniegšanas noteikumiem un Privātuma politikai
Piekrītu saņemt izdevniecības jaunumus un satura vēstkopas.
Uz Jūsu norādīto e-pasta adresi %email%, tika nosūtīts apstiprinājuma kods.
Ievadiet kodu
Lūdzi ievadiet saņemto kodu, lai apstiprinātu e-pasta adresi.Mirkli pacietības, lūdzu. Visbiežāk šis kods jums atnāks uz e-pastu uzreiz, tomēr var būt gadījumi, kad tas aizņem vairākas minūtes.
Lūdzu pārbaudiet e-pastu un pārliecinieties, ka ierakstījāt kodu pareizi.Nepieciešamības gadījumā pieprasiet jaunu kodu.
Kļūda. Mēģinat vēlreiz.
Paroles maiņa sekmīga!
