Lasot pagājušās nedēļas Druvu (Cēsu laikraksts - red.), dažam mazāk informētam lasītājam var rasties priekšstats, ka 1991.gada augusta pučs bija tikai nejaušība, ka tā bija epizodiska demokrātu cīņa ar komunistiem. Krievijas iknedēļas laikraksts Argumenti un fakti, kuru pārbūves tēvs M. Gorbačovs, nākot pie varas 1985.gadā, gribēja slēgt, veselu atvērumu veltījis augusta notikumu priekšvēsturei. Manuprāt, augusta pučs parādīja visas tās problēmas, kuras valsts bija uzkrājusi komunistu valdīšanas gados, sākot ar 1917.gada oktobra apvērsumu.
Pirms 30 gadiem vara Rīgā izslīdēja no Rubika rokām. Ir turpina rakstu sēriju par izšķirošajām nedēļām, kas noveda līdz neatkarības deklarācijai
Čekas maisu atvēršana atklāja, ka VDK aģentu kartītes ir arī pazīstamiem Atmodas darbiniekiem. Kāda bija Latvijas kompartijas un VDK loma Atmodas procesa sākumā, un kāpēc tām tomēr neizdevās pakļaut Tautas fronti?
Bijušais LPSR Augstākās Padomes (AP) deputāts Jānis Gavars (62) pirms kļuva par deputātu un 1990.gada 4.maijā nobalsoja par Neatkarības deklarāciju vairāk bija pazīstams kā žurnālists, starptautisko notikumu komentētājs radio un televīzijā. Kad pērnā gada decembrī Nacionālais arhīvs publiskoja Valsts drošības komitejas (VDK) aģentu kartotēku, arī Gavara vārdu tur varēja atrast.
Nakts sarunas par čeku, kuras vada Imants Frederiks Ozols kanālā TV—24, skatītājos droši vien raisa atšķirīgas pārdomas. Vispirms jau tālab, ka tik dažādi ir tajā uzaicinātie viesi. Gan Stūra mājas kartotēkās nofiksētie un cietumos sēdinātie, gan mākslas pasaules pilāri un vecās nomenklatūras pārstāvji. Gan arī tik ilgi marinētā “pula” profesionālie pārzinātāji, proti, VDK zinātniskās izpētes komisijas locekļi.
Tagad tā ir rindiņa vēstures grāmatās - 4. maijā pieņēma Deklarāciju par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu. Taču - kāda bija šī neatkārtojamā diena soli pa solim? Ir rekonstruē, kā caur niknām vārdu kaujām un aizkulišu cīņām Augstākajā Padomē nonācām līdz tūkstošu gavilēm Daugavmalā
Nedēļas notikumi Latvijā
Plašais „nav par ko balsot" un „tāpat nekas nemainīsies" noskaņojums nozīmē, ka nākamo „referendumu" par kādas teritorijas pievienošanu Krievijai var doties novērot pat vairāki Eiropas Parlamenta deputāti no Latvijas, ne vairs tikai viena pati Tatjana Ždanoka kā Krimā šopavasar. Par viņiem būs nobalsojuši tie, kuriem šķiet, ka nav par ko balsot. Šajās Eiropas Parla
Ar pirmo numuru startēs Alfrēds Rubiks
Kur ir robeža starp viedokli un bijušās PSRS agresijas slavināšanu?
Izbeigta ierosinātā krimināllieta par Sociālistu partijas līdera pretvalstiskajiem izteikumiem
Kopīgi meklējam atbildes uz jautājumiem par to, kas varētu notikt 2014.gadā
Ja vēl neesi reģistrējies, ir.lv reģistrējies šeit vai ienāc spiežot uz sociālo mediju ikonām zemāk.
Aizmirsi paroli?
Ja jau esi reģistrējies, pievienojies šeit.
Piekrītu Pakalpojumu sniegšanas noteikumiem un Privātuma politikai
Piekrītu saņemt izdevniecības jaunumus un satura vēstkopas.
Uz Jūsu norādīto e-pasta adresi %email%, tika nosūtīts apstiprinājuma kods.
Ievadiet kodu
Lūdzi ievadiet saņemto kodu, lai apstiprinātu e-pasta adresi.Mirkli pacietības, lūdzu. Visbiežāk šis kods jums atnāks uz e-pastu uzreiz, tomēr var būt gadījumi, kad tas aizņem vairākas minūtes.
Lūdzu pārbaudiet e-pastu un pārliecinieties, ka ierakstījāt kodu pareizi.Nepieciešamības gadījumā pieprasiet jaunu kodu.
Kļūda. Mēģinat vēlreiz.
Paroles maiņa sekmīga!
