Ieva Jurjāne smejas, ka pašlaik atrodoties naturālisma un pētniecības periodā. «Kopš zināma laika man ir kā tāds pienākums — ja es kādu mirušu putnu dabūju, es viņu nevaru ne aprakt, ne aizsviest, ja neesmu uzzīmējusi.»
Ir cilvēki, kas savas piezīmes uz papīra liek krāsu formā. Tiek dokumentēti kukaiņi un apvidus ainava, logā ieskrējuši putni un pat kaila Iveta Kažoka
Kā 31.maijā pēc liecības saņemšanas aizbraucis uz laukiem Viļānu pusē, tā atgriezies Rīgā tikai vakarā pirms pirmās skolas dienas. Georgs Kairišs, nu jau ceturtās klases skolnieks, atmiņas par vasaras piedzīvojumiem atveda līdzi gluži taustāmā veidā. Vairākas sarullētas A1 formāta papīra loksnes klāj vērienīgi aerozīmējumi. Mājlopi un cilvēki no augšas izskatās maziņi kā skudras.
Ar insektiem arī viss sākās, atceras Georga mamma, māksliniece un scenogrāfe Ieva Jurjāne. Kaut kad jūnijā lauku mājā Tūčos uzradās kolekcija ar Georga vāktajiem kukaiņiem. «Rožvaboles un smecernieki... Georgs tos šķiroja, pētīja retās sugas. Uztaisīja viņiem milzīgu kasti. Bija kompozicionāli ļoti svarīgi, kur tur atrodas akmeņi, kur smiltis. Bet, vai nu dzīves apstākļi viņiem kaut kā nebija piemēroti, vai...»
