Juris Zvirgzdiņš. Ilustrācija — Ernests Kļaviņš.
Mūža balvas literatūrā ieguvējam Jurim Zvirgzdiņam pēdējā laika notikumi izjaukuši ceļojumu uz Spāniju. Toties viņš gaida četru grāmatu iznākšanu
Ļaujiet, es jūs apšpricēšu! Juris Zvirgzdiņš no ķešas izvelk pulverizatoru ar dezinficējošu šķidrumu. 79 gadus vecais rakstnieks, kam Latvijas Literatūras gada balvas (LALIGABA) eksperti nupat piešķīra mūža balvu literatūrā, nelieto internetu. Laiks ir brīnišķīgs, tāpēc esam riskējuši satikties netālu no viņa mājas. Katrs savā soliņa galā pretī ziedošajām Uzvaras parka sakurām. Zvirgzdiņš pazīst bijušā Japānas vēstnieka sievu Keiko Osanai, kura ne tikai uzrakstīja bilingvālu grāmatu latviešu un japāņu valodā, bet arī ar vīru izdomāja Rīgai uzdāvināt 150 šādu kociņu.
Sakuru ziedēšana un tikko pārlasītās iepriekšējo gadu piezīmes rakstnieku dara sentimentālu. Parasti aprīļa pirmajā nedēļā viņš atklājot āra kafejnīcu sezonu, tās tagad ļoti pietrūkst.
