Rakstniece, sabiedriskā darbiniece Anna Rūmane-Ķeniņa (pa kreisi) un rakstniece Elīna Zālīte Nicā Francijā. 20. gs. 30. gadi. Nezināma autora foto. Rakstniecības un mūzikas muzeja krājums.
Starpkaru periodā Kultūras fonds sniedza atbalstu gan darbam, gan iedvesmas gūšanai
Beidzoties karadarbībai, kas Latvijas teritorijā ar īsiem pārtraukumiem bija plosījusies ilgāk nekā piecus gadus (1915—1920), pakāpeniski atsākās ikdienas dzīves ritējums. Pēc posta un nabadzības perioda labvēlīgāki apstākļi izveidojās arī latviešu kultūras darbiniekiem, kam jaunas perspektīvas deva Latvijas valsts pasludināšana 1918. gadā. Jaunās valsts veidotāji apzinājās nepieciešamību sekmēt modernas nacionālās kultūras veidošanu. Arī rakstnieki, izmantojot pārdomāti organizēto valsts atbalstu — Kultūras fonda stipendijas —, varēja doties ārzemju ceļojumos, lai iepazītu citas kultūras, smeltos iedvesmu jauniem darbiem.
Stipendiju mērķi un nosacījumi
