Agrita un Rihards dzīvo Madonas novada Kalsnavā. Pirms gada viņi devās uz Āfriku, lai pārziemotu. Fonā Riharda garāža, kur viņš stellē busu, lai nākamziem dotos uz Sarkano jūru.
Pērn trīs madonieši ar busiņu devās uz Maroku, lai pārziemotu. Piecus mēnešus dzīvoja okeāna krastā un ēda astoņkājus. Nākamgad brauks uz Sarkano jūru
Rudens bija tik riebīgs, ka Rihards vienkārši vairs to nevarēja izturēt. Auksts, slapjš. Katru rītu jākurina māja. Sala rokas un kājas. Rihards piezvanīja draugam Ivaram, kurš dzīvo Madonā, un teica: «Laižam uz siltajām zemēm. Vienalga, kur - ka tik silts. Uz dullo laižam! Tev pensija, man pensija. Benzīnam sanāks.» To atceroties, madonietis Rihards Ulfs ieslēdz televizoru. No ceļojuma uz Maroku viņam ir 30 stundu videomateriāls. Esam atbraukuši ciemos uz Madonas novada Jaunpiecēnu mājām netālu no Kalsnavas. Istaba ir tā sakurināta, ka nāk snaudiens. Riharda draudzene Agrita Kalniņa skaidro, ka citādi nevar: Rihards ir salīgs. Jau pa logu paskatoties, viņam nākot drebuļi. Var saprast. Smidzina lietus, un monotoni stiepjas lietus lāses no koku zariem. Pelēkā lauku māja mežmalā stieg biezā, griežamā miglā.
