«Galvenais ir nepazaudēt mīlestību pret darbu un cilvēkiem,» secinājusi Elīna, kura savā darbā piedzīvoja, kā pasaulē ienāk dzīvība un kā tā aiziet.
Pēc vairāku mēnešu strādāšanas par dzemdību palīdzi Indijā un Zambijā Elīna Salna apjauta, ka tikai mīlestības pilns darbs ar nabadzīgākajiem viņai sagādā patiesu gandarījumu
Todien Elīna, iegājusi vienā no Zambijas galvaspilsētas Lusakas slimnīcas palātām, ieraudzīja stindzinošu ainu. Gultā gulēja nesen dzemdējusi sieviete, kurai līdzās bija nolikts mazs, priekšlaikus dzimis bērniņš. Miris. «Viņa gulēja nezin cik ilgi. Neviens par viņu nebija parūpējies. Es viņu nomazgāju, tad bērniņu, uzvilku viņam cepurīti, drēbītes un parādīju mammītei. Neko daudz neteicu, bet viņa bija tik pateicīga. Nākamajā dienā nejauši satiku sievieti, un viņas acīs varēja redzēt prieku par to, ka viņa mani sastapusi! Nekad to neaizmirsīšu,» atceras Elīna Salna, sieviete gariem, brūniem matiem un zilām acīm.
