Viltus ziņas šķeļ sabiedrību

  • Gunārs Nāgels
  • 24.05.2017.
2017_08_trollis_inets_irlv.jpg

2017_08_trollis_inets_irlv.jpg

Sagrozīta informācija ietekmē cilvēku izvēli un uzskatus

Rīgā pagājušā nedēļā notika prezidenta Vējoņa rosinātā diskusija ''Viltus ziņas - gruzdošais drauds''. Viltus ziņas parādās visādās jomās - gan ekonomikā, lai censtos celt vai graut kādas firmas akciju cenu, gan politikā.

Patlaban pasaules uzmanība ir pievērsta tieši politiskām viltus ziņām. Tās tiek izmantotas gan taktiskā veidā, lai ietekmētu vēlēšanas, gan stratēģiski, lai grautu kādu valsti vai, piemēram, pašu Eiropas Savienību.

Satraucošākais ir tas, ka sabiedriskās aptaujas pierāda - pat cilvēki, kuri uzskata, ka spēj atšķirt īstās no viltus ziņām, ir viegli piemānāmi. Tieši Latvijā parādās arvien vairāk viltus ziņas par slikto un izvirtušo Eiropas Savienību - piemēram, viltus ziņa, ka Norvēģijas izglītības ministre vēloties ieviest mācību stundas par incestu kā normālu parādību. Tās tiek nekritiski izplatītas sociālos tīklos.

Jaunākajā žurnālā