Mazie vēzīši jeb sānpeldes, kuru izpēte rāda jūras ūdens piesārņojumu ar kaitīgām vielām. Foto - Evita Strode, Latvijas Hidroekoloģijas institūts.
Bieži izskan apgalvojums – lai gan Baltijas jūra ir jaunākā uz mūsu planētas, tā ir viena no piesārņotākajām pasaulē. Lēnā ūdens apmaiņa ir viens no iemesliem, kādēļ seklā iekšzemes jūra ir sevišķi jutīga pret piesārņojumu.
Ne vienmēr tikai ķīmiskās analīzes spēj parādīt jūras piesārņojuma līmeni. Tādēļ pašlaik notiek jaunu agrīnās brīdināšanas sistēmu izstrāde, tostarp pētot sīku vēzīšu attīstību.
Traucē ekosistēmām
Tikai viens vai otrs vides kvalitātes vērtēšanas radītājs neļauj paraudzīties uz ainu kopumā. Videi bīstamām vielām svarīgas ir īpašības, kas traucē ekosistēmu funkcionēšanu. Tās nenoārdās, un to koncentrācija vidē laika gaitā pieaug, uzkrājoties dzīvnieku taukaudos. Kaitīgās vielas var nokļūt cilvēka barības ķēdē, izraisot smagas sekas, tajā skaitā atstājot ietekmi nākamajās paaudzēs.
