Daiga Dadzīte. Publicitātes foto
2024. gadā pēc dažādām peripetijām un vairākiem skandāliem pie varas Latvijas Olimpiskajā komitejā tika neviennozīmīgi vērtētais bijušais spēka struktūru darbinieks Raimonds Lazdiņš. Tā brīža Ministru prezidente Evika Siliņa bija pārsteigta par Lazdiņa ievēlēšanu LOK prezidenta amatā. Viņu pārsteidzis tas, ka sporta savienībām neizdevās vienoties par kādu jaunāku, uz caurskatāmību vairāk orientētu un ar sportu saistītu kandidātu.
Kopā ar Lazdiņu par LOK viceprezidentiem tika ievēlēti Jātnieku federācijas viceprezidents Romāns Mežeckis, Modernās pieccīņas federācijas prezidents Jānis Liepiņš un Hokeja federācijas ģenerālsekretārs Roberts Pļāvējs. Divi gadi Lazdiņam bija vajadzīgi, lai nostiprinātu savu varu olimpiskajās federācijās, regulāri publiski sūdzoties par naudas trūkumu un prasot valdībai papildu finanšu piešprici. Šādi 2025. gadā LOK papildus tika piešķirti 2 984 397 eiro.
Pie labas dzīves pierod ātri, bet olimpiskās spēles, uz kuru rēķina no valdības var „izsist” papildu finansējumu, katru gadu nenotiek. Tāpēc Lazdiņš aktīvi sācis virzīt Valsts sporta fonda ideju, ar kuras palīdzību zem olimpiskā karoga garantēti varētu iegūt papildu valsts budžeta finansējumu vairāku miljonu eiro apmērā gadā.
Pēc jaunā Sporta likuma apstiprināšanas Evikas Siliņas valdības pēdējā sēdē Valsts sporta fonda likumprojekts tika nodots Saeimai. Taču virzītais likumprojekts bija pavisam tukšs un neparedzēja LOK īpašu statusu tajā. Līdz ar to Lazdiņam bija jāpastrādā, lai pārņemtu plānoto sporta fondu savā kontrolē, un to viņš bija iecerējis izdarīt ar draudzīgu deputātu priekšlikumu palīdzību starp lasījumiem.
Tā rezultātā tapis 14. Saeimas deputāta Jāņa Deņeviča priekšlikums Valsts sporta fonda likumprojekta otrajam lasījumam, kas paredz LOK gan divas balsis plānotā fonda padomē, gan arī fonda sekretariāta pienākumus. Šādi Lazdiņš bija izplānojis pārņemt kontroli pār topošā Valsts sporta fonda plānotajiem 10–15 miljoniem eiro.
Finanšu ministrija, ieraugot iesniegtos priekšlikumus par fonda finansēšanas avotiem, saprata, ka tie nav reāli, un norāva stopkrānu likumprojekta tālākai virzībai, kamēr netiks atrasts risinājums reālam finansējumam. Tāpat Lazdiņam tika pateikts, ka viņš nebūs tas, kurš administrēs Valsts sporta fondu, un ka LOK nebūs arī divu vietu fonda padomē.
Ilgi lolotais finansējuma un varas avots faktiski slīdēja no rokām ārā, un Lazdiņš nespēja izdomāt neko labāku par sabiedrisko attiecību kampaņu ar sporta federāciju iesaisti, organizējot federāciju atklātu vēstuli. Šādi viņš cerēja parādīt, ka aiz viņa stāv visa sporta sabiedrība un ka politiķiem, baidoties no sporta nozares neapmierinātības, jāvirza sporta fonda izveide, paredzot tam iecerēto finansējumu.
Sabiedrisko attiecību akcija nedeva vēlamo efektu. Tika organizētas dažas tikšanās ar „Apvienotā saraksta” un Finanšu ministrijas politiķiem, taču finansējuma meklēšana turpinājās un fonda izveide nevirzījās uz priekšu.
Ņemot vērā, ka pēc LOK sabiedrisko attiecību akcijas valdošie politiķi Lazdiņu labāk redzēja ejam nekā nākam, cerības pārņemt kontroli pār Valsts sporta fondu faktiski bija zudušas. Tad Lazdiņš kopā ar savu tuvāko sabiedroto Romānu Mežecki izdomāja citu plānu. Ja fonda padomē neizdodas izlobēt divas vietas, bet viena vieta ir paredzēta arī Paralimpiskajai komitejai, tad, ieliekot savu cilvēku Paralimpiskās komitejas vadībā, LOK iegūs divas vietas fonda padomē.
Kā reiz Paralimpiskajai komitejai 30. augustā ir paredzētas prezidenta vēlēšanas. Tāpat Paralimpiskajai komitejai īpašumā ir Paralimpiskā sporta centra būvniecības iecerei iegādātais piecus hektārus lielais zemesgabals Bišumuižā, kura vērtība pārsniedz vienu miljonu eiro.
Ņemot vērā, ka Paralimpiskās komitejas vēlēšanu kandidātu pieteikšanas termiņš bija 15. augusts, Lazdiņš un Mežeckis, izmantojot 12. augustā paredzēto LOK Izpildkomitejas sēdi, federāciju vadītājiem izklāsta problēmu: esošā Paralimpiskās komitejas ģenerālsekretāre un pašlaik vienīgā zināmā Paralimpiskās komitejas prezidenta amata kandidāte Liene Apine traucējot LOK strādāt un vispār slikti uzvedoties. Tāpēc vajadzētu nepieļaut viņas ievēlēšanu par Paralimpiskās komitejas prezidenti un iebalsot savu kandidātu.
Mežeckis kā labu potenciālo kandidātu piesaka LOK Finanšu komitejas vadītāju un Jūrmalas domes izpilddirektoru Edgaru Stobovu. Redzot federāciju reakciju, Mežeckis un Lazdiņš izsludina STEIDZAMU sapulci LOK telpās 2026. gada 13. augustā plkst. 15.30. Uz to tiek uzaicināti to olimpisko federāciju vadītāji, kuru pārstāvētās federācijas ir Paralimpiskās komitejas biedres.
Sapulces laikā Edgars Stobovs jau ir klātesošs un tiek pozicionēts kā vienotais LOK kandidāts Paralimpiskās komitejas prezidenta amatam. Olimpiskās federācijas tiek aicinātas izvirzīt Stobovu par Paralimpiskās komitejas prezidentu un vēlāk nodrošināt arī balsojumu par viņu.
Aprēķins ir ļoti vienkāršs: no 21 Paralimpiskās komitejas biedra 11 ir olimpiskās federācijas, un, ja visas 11 nobalsos par Stobovu, viņš tiks ievēlēts. Pārējās desmit ir specializētas organizācijas cilvēku ar invaliditāti sportam.
Lazdiņš un Mežeckis organizē aģitācijas kampaņu un nodrošina, lai olimpiskās federācijas izvirzītu Edgaru Stobovu par Paralimpiskās komitejas prezidentu. Tāpat, lai Mežeckis varētu paturēt kontroli, Paralimpiskās komitejas valdē tiek virzīts Jātnieku federācijas prezidents un Ropažu novada domes priekšsēdētājs Aivars Draudiņš.
Abi izvirzītie kandidāti ir tieši saistīti ar Romānu Mežecki. Stobovs ir Jūrmalas domes izpilddirektors, savukārt Romāns Mežeckis ir Jūrmalas domes vicemērs. Draudiņš ir Jātnieku federācijas prezidents, bet Romāns Mežeckis – šīs federācijas viceprezidents.
Šādi Mežecka kungs ar Lazdiņa palīdzību, reideriski pārņemot Paralimpisko komiteju un saliekot amatos savus cilvēkus, ir ieplānojis pārņemt kontroli pār Latvijas sportu un piecus hektārus lielo zemesgabalu Bišumuižā.
Lielākā daļa olimpisko sporta veidu federāciju neiedziļinās notiekošajā vai saņem kādu labumu no Olimpiskās komitejas darboņiem un baidās zaudēt viņu labvēlību. Tikmēr LOK blēži mēģina nozagt Latvijas sportu.
Autore ir Latvijas Paralimpiskās komitejas prezidente.
