Reģionālā reforma bez “vecajiem grābekļiem”

  • Gundars Bērziņš
  • 18.02.2019.
Ilustratīvs attēls no pixabay.com

Ilustratīvs attēls no pixabay.com

Jaunās valdības lielākais izaicinājums būs izstrādāt tādu administratīvi teritoriālo reformu (ATR), kas būtiski uzlabos situāciju Latvijas reģionos un dos ieguldījumu valsts ekonomikas attīstībā. Vienlaikus jaunās reformas īstenotāji ir labākās pozīcijās, nekā vēsturisko reformu autori. Pēdējo desmit gadu laikā Eiropas Savienībā ir uzkrāta liela pieredze ATR realizācijā – 11 valstīs īstenotas vērienīgas reģionālās reformas. Tas ļauj veikt pamatotu analīzi un jau reformas plānošanas posmā izvairīties no “kāpšanas uz vecajiem grābekļiem”. Zemāk apskatīti galvenie argumenti par un pret ATR, kas ir būtiski rezultāta sasniegšanai.

Argumenti “par” reformu

Sāksim ar argumentiem par labu reformas īstenošanai, uzsverot apjoma radītus ietaupījumu un iespējamo sinerģiju. Tiek uzskatīts, ka apvienošana varētu uzlabot pašvaldību funkcionēšanas kvalitāti un samazināt izmaksas. Var prognozēt, ka lielākās administratīvajās teritoriālās pakalpojumu izmaksas uz vienu iedzīvotāju būts zemākas un tas arī kompensētu depopulācijas problēmu reģionos. Darbības apjoma ekonomija balstās pieņēmumā, ka labākus sabiedriskos pakalpojumus var sniegt lielākā apjomā, piemēram, koncentrēts skolu, veselības iestāžu un valsts pakalpojumu tīkls. Tradicionāli par pamatu tiek pieņemts 50 km attālums līdz minētajiem pakalpojumiem.

Jaunākajā žurnālā