Viesturs Bulāns. Publicitātes foto
Eiropas Komisijas dati liecina, ka valsts pakalpojumu digitalizācijas ziņā Latvija ierindojas 4. vietā Eiropas Savienībā. Šāds rezultāts nav nejaušs – Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijas publicētā informācija liecina, ka vien Atveseļošanas un noturības mehānisma ietvaros valsts pārvaldes un pašvaldību digitālajai transformācijai novirzīti vairāk nekā 129 miljoni eiro. Valsts pārvalde iegulda arvien jaunās informācijas sistēmās, uzņēmumi ievieš mākslīgā intelekta risinājumus, bet pakalpojumi un procesi tiek digitalizēti. Tajā pašā laikā regulāri izskan jautājums, vai līdz ar investīcijām pieaug arī produktivitāte un efektivitāte un kā panākt, lai ieguvēji būtu visi – valsts pārvalde, uzņēmēji un sabiedrība kopumā?
Digitalizācija nevar būt pašmērķis
Izaicinājumu nerada tehnoloģiju trūkums – Latvijā digitālie risinājumi ir pieejami daudzās jomās, un daudzi no tiem patiešām darbojas labi, taču problēmas rodas tad, ja digitalizāciju uztveram kā pašmērķi. Mēs mēdzam priecāties par sistēmas ieviešanu, bet daudz retāk pajautājam, vai tā patiešām atrisina konkrētu problēmu un atvieglo cilvēka darbu. Cilvēcīgas tehnoloģijas ir viegli lietojamas, darbojas intuitīvi un neprasa lietotājam pielāgoties sistēmai. Labu digitālo risinājumu cilvēks gandrīz nepamana, un tas ļauj ātrāk saņemt pakalpojumu vai paveikt uzdevumu. Tāpēc digitalizācijas centrā jābūt cilvēkam, nevis tehnoloģijai.
Digitalizācija automātiski nesamazina birokrātiju
Viens no izplatītākajiem mītiem ir pārliecība, ka pietiek pārcelt procesu digitālajā vidē, lai tas automātiski kļūtu efektīvāks. Praksē tā nenotiek – ja sarežģītu, lēnu un birokrātisku procesu vienkārši pārvērš elektroniskā formā, birokrātija nepazūd, bet tikai kļūst digitāla. Tāpēc pirms iepirkuma vai tehnoloģijas izvēles ikvienā digitalizācijas projektā jāatbild uz vienkāršiem, reizēm neērtiem jautājumiem: vai šis process vispār ir vajadzīgs, vai visi tajā paredzētie soļi rada vērtību un vai cilvēkam tiešām vieni un tie paši dati jāievada vairākās sistēmās? Kamēr neesam gatavi atteikties no liekajiem procesiem, neviena tehnoloģija nespēs radīt būtisku produktivitātes pieaugumu.
Vēl viena bieži pieļauta kļūda ir tā, ka digitalizācijas panākumus mēra pēc ieviesto sistēmu skaita, neņemot vērā sasniegto rezultātu. Vērtējot rezultātu, svarīgāk ir noskaidrot, vai pakalpojums kļuvis ātrāks, vai cilvēkam jāveic mazāk darbību, vai samazinājies kļūdu skaits un vai process kļuvis saprotamāks. Tieši šie rādītāji parāda, vai digitalizācija ir radījusi vērtību.
Privātais sektors vispirms pārbauda, tikai pēc tam investē
Privātajā sektorā pēdējos gados nostiprinās cita pieeja – pirms miljonu ieguldīšanas pilna mēroga sistēmā uzņēmumi cenšas pēc iespējas ātrāk pārbaudīt, vai iecerētais risinājums vispār ir vajadzīgs. Uzņēmums izveido prototipu, izmēģina to kopā ar lietotājiem, analizē atgriezenisko saiti un tikai tad lemj par turpmākiem ieguldījumiem. Tādējādi kļūdas atklāj agrīnā posmā, kad tās vēl maksā salīdzinoši maz. Taču šāda pieeja prasa drosmi un spēju reizēm atzīt, ka iecerētais projekts nav jāturpina. Arī “Helmes Latvia” praksē mēdzam klientiem ieteikt kādu procesu nedigitalizēt. No biznesa viedokļa tas var šķist paradoksāli, jo tādējādi samazinām savu peļņu. Tomēr klientam vajadzīgs rezultāts, nevis vēl viena sistēma. Cilvēki nepērk informācijas sistēmas; viņi vēlas ātrāk un vienkāršāk paveikt savu darbu.
Latvija šobrīd ir nepieciešama gudrāka digitalizācija, kas sākas ar spēju atteikties no liekā, drosmi pārskatīt gadiem nemainītus procesus un vēlmi projektēt pakalpojumus no lietotāja skatpunkta. Kad pārstāsim digitalizēt birokrātiju un vienkāršosim pašus procesus, ieguldījumi tehnoloģijās beidzot dos gaidīto rezultātu – augstāku produktivitāti, labāku lietotāju pieredzi un efektīvāku valsts pārvaldes un uzņēmumu darbu.
Autors ir Helmes Latvia vadītājs.
