Mākslīgā intelekta rīku un citu tehnoloģiju lietošanu ietekmē mūsu personības iezīmes

Evija Mirķe

Kad domājat par cilvēkiem, kuri izmēģina modernākās tehnoloģijas, iespējams, Jums prātā nāk jaunieši, kuri “stāv rindā” pēc jaunākā modeļa viedtālruņa un izmēģina visus tehnoloģiskos atklājumus. Pētījumi gan atklāj, ka šis priekšstats ir maldīgs. Tas, kādēļ daži cilvēki ar entuziasmu pieņem jaunas tehnoloģijas, bet citi - pretojas, ir skaidrojams ar mūsu psiholoģiju. Šajā rakstā caur Latvijas skolotāju pētījuma pieredzi tiek skaidroti mākslīgā intelekta (MI) tehnoloģiju pieņemšanas vai nepieņemšanas aspekti.

Gatavību lietot tehnoloģijām var izmērīt

Viens no teorētiskajiem konceptiem, kas palīdz izskaidrot, kādēļ cilvēkiem ir atšķirīga gatavība lietot tehnoloģijas, ir "Tehnoloģiju gatavības indekss" jeb TRI (angliski “Technology readiness index”). To 2000.gadā publicēja A. Parasuramans, Maiami universitātes profesors, aprakstot patērētāju uzvedību, iegādājoties preces vai pakalpojumus un iesakot tos citiem. TRI modelis vēlāk tika pārstrādāts, radot TRI 2.0 versiju, kurā tika iekļautas mūsdienu tēmas, tostarp internets, mobilie tālruņi, sociālie mediji, sociālā atsvešinātība un citas.

“Tehnoloģiju gatavība ir cilvēka attieksme vai tendence pieņemt un izmantot jaunas tehnoloģijas, lai sasniegtu savus mērķus privātās vai darba dzīves kontekstā." (Dr. A.”Parsu” Parasuramans, 2000)

Ja pētām teorētisko literatūru, varam atrast arī citus modeļus, kas skaidro cilvēku attieksmi pret tehnoloģijām, piemēram, “Plānotas rīcības teorija” (Ajzens un Fišbeins, 1980), “Tehnoloģiju pieņemšanas modelis” (Deiviss, 1986), dažādas šo modeļu kombinācijas un atvasinājumi. Pētniekiem tikai jāizvēlas sava pētījuma mērķim vai citiem apstākļiem piemērotākais.

Indivīda tehnoloģiju gatavības indekss TRI šim pētījumam tika izvēlēts, jo pasaulē ir izmantots dažādu nozaru pētījumos, tostarp mārketingā, veselības aprūpē, mazumtirdzniecībā un citās. Jaunākajā anketas variantā ir 16 jautājumi, kas sakārtoti četrās personības dimensijās. Divas no tām – optimisms un inovativitāte – pozitīvi ietekmē mūsu vēlmi lietot tehnoloģijas (darbojas kā veicinātāji), kamēr pārējās divas – diskomforts un nedrošība – ir ar kavējošu ietekmi un drīzāk attur mūs no tehnoloģiju lietošanas. Šis instruments ļauj skatīties uz tehnoloģiju lietošanu tālāk par “patīk/nepatīk” līmeni, iedziļinoties četru savstarpēji saistītu dimensiju mijiedarbībā:

• Optimisms atspoguļo pozitīvu attieksmi un ticību, ka tehnoloģijas uzlabo dzīves kvalitāti;
• Inovācija raksturo tendenci būt vienam no pirmajiem, kas izmēģina jaunākās tehnoloģijas un, iespējams, ir par viedokļa līderis savā paziņu lokā;
• Diskomforts raksturo uzskatu, ka tehnoloģijas ir pārāk sarežģītas un tās ir grūti apgūt, rada pārslodzes izjūtu;
• Nedrošība ietver neuzticību pret jaunākajām tehnoloģijām un bažas par datu drošību un privātumu.

Lai noteiktu, kurai no grupām cilvēks pieder, jāveic aprēķini un jāskatās, kādu kombināciju veido šīs četras dimensijas. Pirmkārt, ir jānosaka katras dimensijas vidējais rādītājs grupā (mediāna), kas tiek salīdzināts ar katra indivīda rezultātiem. Tad jānosaka, vai indivīda rādītāji ir “augstāki” vai “zemāki” par grupas vidējo rādītāju. Atkarībā no tā, kurā skalā rādītāji ir “augstāki” vai  “zemāki” un kādu kombināciju tie veido savā starpā, var teikt, ka indivīds pieder vienam vai otram tehnoloģiju lietotāja arhetipam (sk.1.tabulu)

1.tabula. TRI 2.0 rezultātu skaidrojums pret cilvēku “arhetipiem”

Protams, tāpat kā daudzos testos, kur nosaka cilvēka piederību kādam tipam, arī šajā tipoloģijā bez pieciem “tīrajiem” arhetipiem ir iespējamas dažādas kombinācijas (kopskaitā to ir 16). Ir svarīgi izpētīt arī jaukto arhetipu grupas, lai izprastu kopējās uzvedības tendences un meklēt risinājumus, kā strādāt ar katras grupas pārstāvjiem, lai palīdzētu tiem pārvarēt kavējošo faktoru ietekmi un ietekmētu uzvedību pozitīvā virzienā.

Kāda ir Latvijas skolotāju gatavība lietot MI rīkus?

Digitālās tehnoloģijas, mākslīgais intelekts un automatizācija arvien straujāk ienāk izglītībā. No personalizētas mācīšanās līdz administratīvo slogu mazinošiem rīkiem – tehnoloģiju solītais potenciāls ir milzīgs. Arī Latvijas izglītības politika pēdējos gados arvien vairāk balstās uz digitalizācijas ideju – moderni rīki, jaunas platformas, digitālās prasmes kā prioritāte. Tomēr tehnoloģijas izglītībā nekad neeksistē pašas par sevi. Tās darbojas tikai tad, ja cilvēks tās lieto. Skolotājs ir centrālā figūra šajā procesā, un tieši tāpēc skolotāju attieksme pret tehnoloģijām nav “personiska izvēle”, bet gan sistēmisks faktors, kas ietekmēs jebkuras tehnoloģiju inovācijas panākumus vai neveiksmi.

Lai noskaidrotu, kāda ir Latvijas skolotāju gatavība lietot MI tehnoloģijas savā darbā, tika veikta aptauja, kurā piedalījās 301 Latvijas skolotājs no visiem Latvijas reģioniem un dažādām izglītības pakāpēm (no pirmsskolas līdz vispārējai profesionālajai izglītībai). Aktīvā anketēšana norisinājās no 2024.gada novembra līdz 2025.gada martam. Skolotāji apmeklēja mācības par MI rīku lietošanu savā darbā, un to laikā aizpildīja pašnovērtējuma anketas par savu MI rīku lietošanas pieredzi. Anketā kā viens bloks bija ietverti TRI 2.0 skalas jautājumi. Maksimāli iespējamais punktu skaits katrā dimensijā bija 20, minimālais – 0.

Vidējie rezultāti visai grupai katrā no četrām dimensijām bija sekojoši: optimisms 15, inovācija – 10, diskomforts – 9, nedrošība – 15. tātad no visas grupas (301 respondents) 140 (46,5%) piederēja "tīrajiem" arhetipiem, bet 161 (53,5%) bija jauktie tipi. 2.tabulā ir detalizēts sadalījums un skaidrojums, uz kuru pusi sliecas jauktie tipi, skatoties, vai tie virzās tuvāk “virzītājiem” (optimisms, inovācija) vai “kavētājiem” (diskomforts, nedrošība) faktoriem.

2.Tabula. “Tīro” arhetipu grupu lielums un īss raksturojums

Ja respondenta atbildes ir uz robežas starp diviem tipiem, tas nozīmē, ka ir kāds faktors, kas kavē cilvēka piederību kādam no “tīrajiem” arhetipiem. Ja mēs izprotam šos cilvēkus un faktorus, kas tiem traucē, mēs varam pozitīvā veidā ietekmēt to motivāciju un rīcību. 

Pirmā jauktā tipa grupa ar vislielāko potenciālu - "Gandrīz Pionieri/Pētnieki" (51 respondents). Šiem cilvēkiem motivējošais faktors (optimisms vai inovācija) ir spēcīgāks par barjerām. Sliecas uz lietošanu, bet kāda iemesla dēļ to nedara. Ja atrisina jautājumu un samazina šķēršļus, kuru dēļ viņi baidās vai negrib lietot MI rīkus, viņi var kļūt par vērtīgiem agrīnajiem lietotājiem.

Otra grupa – ar vidēju potenciālu kļūt par MI lietotājiem – ir grupa, ko var nosaukt "Neizlēmīgie" (45 respondenti). Viņiem gan motivējošie, gan kavējošie faktori ir līdzsvarā vai drīzāk zemi. Tas nozīmē, ka šie cilvēki gribētu lietot MI rīkus, bet viņiem tas šķiet sarežģīti/nedroši, vai arī viņi gluži vienkārši negrib būt pirmie, kas tos sāk lietot. 

Trešā grupa, kurus būs visgrūtāk pārliecināt, ir "Slēptie atpalicēji" (65 respondenti). Viņi sliecas uz pretošanos, jo viens vai abi kavējošie faktori ir spēcīgāki par motivāciju un inovāciju. Šīs grupas cilvēkus būs visgrūtāk pārliecināt, jo viņi aktīvi baidās lietot MI tehnoloģijas. Tos, kuriem traucē sarežģītība – var iedrošināt ar ļoti vienkāršu sistēmu, lai iedrošinātu, dodot konkrētus piemērus un palīdzot apgūt nepieciešamās prasmes. Tos, kam ir bail lietot, var pārliecināt ar citu piemēriem, skaidrojošo darbu, taču viņiem būs nepieciešams ilgāks laiks, lai samazinātu kavējošo faktoru ietekmi uz viņu attieksmi pret MI tehnoloģijām.

Demogrāfijas vai citu faktoru ietekme

Pētījumā parādījās arī ģeogrāfiskās atšķirības. Piemēram, lauku skolās skolotājiem bija zemāks optimisms un zemāks diskomforts. Tas varētu nozīmēt, ka lauku reģionos skolotājiem ir mazāka motivācija un mazāka ticība, ka MI tehnoloģijas palīdz. Iespējams, pilsētu skolās ir augstākas prasības pret skolotājiem vai arī ir nepietiekams atbalsts, kas rada izjūtu, ka MI lietošana ir sarežģīta.

Nelielas atšķirības bija arī sieviešu un vīriešu rezultātos. Statistiski nozīmīga atšķirība bija novērojama “diskomforta” skalā, kas vīriešiem bija augstāka nekā sievietēm. Tas varētu nozīmēt to, ka vīrieši (skolā tie biežāk ir dizaina un tehnoloģiju, datorikas un programmēšanas skolotāji, kuriem ikdienā ar MI tehnoloģijām sanāk lielāka saskare) izjūt lielāku spiedienu “prast” lietot MI tehnoloģijas, un, ja tas tik labi neizdodas, tas rada trauksmi. 

Gan šīs, gan citas atšķirības būtu jāpēta detalizētāk, lai precīzāk noteiktu kavējošos faktorus un kā tos pārvarēt.

Ko darīt, ja vēlamies, lai Latvijas pedagogi aktīvāk lietotu MI rīkus savā darbā?

Lai arī kopējā aina nešķiet pozitīva, tomēr ir labāk nekā izskatās. 

Saskaitot Pētniekus, Pionierus un grupu Gandrīz Pētnieki/Pionieri, iegūstam 104 dalībniekus, kurus jau šobrīd var uzskatīt par ”agrīnajiem MI lietotājiem”, ar kuriem var droši sākt MI ieviešanu Latvijas izglītībā. Tā ir aptuveni trešā daļa jeb 34.55% no visiem pētījuma dalībniekiem.

Saskaitot Skeptiķus, Paranoiķus un Neizlēmīgos iegūstam 102 respondentus jeb 33.89 % (arī aptuveni trešā daļa), kuri nav noskaņoti pret tehnoloģijām kā tādām, bet kāds no rādītājiem ir augstāks vai zemāks kā Pētniekiem vai Pionieriem un traucē ieņemt pozitīvu pozīciju. Izmantojot pareizu pieeju, šie cilvēki ir pārliecināmi kļūt par MI lietotājiem. Tas jādara, demonstrējot ieguvumus un priekšrocības, parādot, cik MI rīku lietošana ir vērtīga un ka ir vērts mainīt savus paradumus. Skeptiķiem nav jāstāsta nākotnes ieguvumi, bet jārāda, kā MI rīki ietaupa laiku šodien un jādod iespēja praktiski visu izmēģināt, dažreiz pat jāpiespiež pamēģināt, lai mazinātu priekšstatu par sarežģītību. 

Protams, mums jāapzinās, ka diezgan liela daļa ir to skolotāju, kuriem šobrīd nedrošība un/vai bailes traucē kļūt par MI lietotājiem. Tie ir Atpalicēji un Slēptie atpalicēji, kuri kopā veido lielu grupu 31.56% (95 respondenti), un varētu būt visaktīvāk noskaņoti pret MI tehnoloģijām. Viņiem vajadzīgs laiks.

Secinājums

Šis pētījums ar 301 Latvijas skolotāja dalību rāda skaidru un politikas plānotājiem nozīmīgu ainu: augsta gatavība MI rīku lietošanai nav norma, bet gan viena no vairākām vienlaikus pastāvošām attieksmju kombinācijām. Skolotājs vienlaikus var būt ieinteresēts MI tehnoloģiju potenciālā un tajā pašā laikā just diskomfortu vai nedrošību. Tas nozīmē, ka MI tehnoloģiju ieviešana izglītībā nebūs tikai tehnisks vai finanšu jautājums – tā ir cilvēciska, psiholoģiska un profesionāla pārmaiņa. Nebūs viens risinājums, kas der visiem, jo skolotāju attieksme un gatavības līmenis ir dažāds. 

Ilgtspējīga izglītības attīstība sākas cilvēku attieksmē un drošības izjūtā. MI rīki nemaina Latvijas izglītību – to dara skolotāji. Ja politikas lēmumi balstās izpratnē par viņu reālajām vajadzībām, pārmaiņas var kļūt patiesi nozīmīgas. Izprotot Latvijas skolotāju gatavību MI rīku lietošanai, faktorus, kas to kavē vai veicina, pētniekiem ir vieglāk sniegt datos balstītas rekomendācijas izglītības politikas veidotājiem, lai to pieņemtie lēmumi būtu empātiskāki, efektīvāki un viedāki. 

Autore ir Tehniskās universitātes (RTU) vadošā pētniece, un pēdējos piecus gadus ir pētījusi pedagogu gatavību e-studijām, attālinātām mācībām un jau arī mākslīgā intelekta tehnoloģijām. Laikā no 2024.gada novembra līdz 2025.gada decembrim E.Mirķe realizēja pēcdoktorantūras granta projektu “Mākslīgais intelekts viedai skolai (AIforSCHOOLS)”. Pētījums izstrādāts ar Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma atbalstu pēcdoktorantūras grantā Nr. RTU-PG-2024/1-0018 projekta Nr. 5.2.1.1.i.0/2/24/I/CFLA/003 “Konsolidācijas un pārvaldības izmaiņu ieviešana Rīgas Tehniskajā universitātē, Liepājas Universitātē, Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijā un Latvijas Jūras akadēmijā un Liepājas Jūrniecības koledžā virzībai uz izcilību augstākajā izglītībā, zinātnē un inovācijās” ietvaros.