Mindaugas Rakauskas. Publicitātes foto.
Latvijas valdības lēmums izpirkt SIA “Latvijas Mobilais Telefons” (LMT) un SIA “Tet” kapitāldaļas no Zviedrijas telekomunikāciju kompānijas “Telia”, kļūstot par vienīgo šo uzņēmumu īpašnieci, nav vienkārši komercdarījums – tas ir lēmums, kas būtiski ietekmēs investīciju klimatu, konkurences līdzsvaru un telekomunikāciju nozares attīstību.
Īpaši ilgtermiņā valsts dominējošā loma telekomunikāciju tirgū kavēs inovāciju tempu un ietekmēs investoru uzticību Latvijai kā atvērtam un uzticamam tirgum. Kas jādara, lai šis darījums pilnībā nesagrautu jau tā trauslo tirgus konkurenci un ārvalstu investoru uzticību?
Latvijas telekomunikāciju tirgus 2023. gadā sasniedza aptuveni 593 miljonus eiro, un tiek prognozēts, ka līdz 2028. gadam tas pieaugs līdz 684 miljoniem eiro, liecina “Latvia Telecoms Market Report 2024” dati. Šāda pozitīva dinamika skaidri apliecina nozares izaugsmes potenciālu un tās spēju piesaistīt ārvalstu investīcijas inovāciju, dažādu IKT un telekomunikāciju pakalpojumu, 5G infrastruktūras un optisko tīklu attīstībā.
Valsts superdominance telekomunikāciju tirgū – drauds konkurencei un patērētājiem
Valsts kļūšana par vienīgo īpašnieci divos vadošajos uzņēmumos – LMT un “Tet” – būtiski izmaina telekomunikāciju tirgus ekosistēmu, aizstājot līdzšinējo konkurences modeli, kurā jau tā netrūkst izaicinājumu, ar centralizētu struktūru, kur vienam spēlētājam ir iespēja noteikt vispārējos nosacījumus pārējiem komersantiem. Jau šobrīd “Tet” ar teju 50 % fiksētā interneta tirgus un LMT ar gandrīz 40 % mobilā tirgus daļu ieņem vadošas pozīcijas. “Tet” jau vairākus gadus tiek uzskatīts par uzņēmumu ar būtisku ietekmi vairākos segmentos, kas norāda uz tā dominējošu stāvokli infrastruktūras jomā. Šāda pārlieku liela ietekme telekomunikāciju tirgū ir konkurencei bīstama, jo uzņēmums ar pārsvaru, izmantojot mēroga ekonomiju un īpašo stāvokli infrastruktūrā, var kropļot tirgu un diktēt cenas, tādējādi samazinot konkurenci un liekot gala patērētājiem pārmaksāt. Tieši, lai mazinātu šādu risku, pastāv vairāki Eiropas un nacionāla līmeņa regulējumi, tomēr Latvijā ar savu faktisko rīcību šķiet dodamies pretējā virzienā. Valsts pārliecība, ka sadarbība ar valsts uzņēmumiem automātiski kalpo sabiedrības interesēm, ierobežo privātā sektora iesaisti, bet īstermiņa administratīvie mērķi nereti ņem virsroku pār ilgtermiņa attīstības interesēm – mazinot inovāciju iespējas, kropļojot konkurenci, stimulējot favorītismu un ierobežojot gala lietotāju izvēles iespējas.
Valsts nevar būt regulators un tirgus dalībnieks vienlaikus
Jau šobrīd teju katrs ārvalstu investors izjūt priekšrocības vai labvēlības izpausmes, kas tiek piešķirtas pilnībā vai daļēji valstij piederošiem uzņēmumiem. Publisko iepirkumu praksē novērojama tendence dot priekšroku valsts kapitālsabiedrībām, apejot atklātu tirgus sacensību. LMT un “Tet” pārņemšana valsts paspārnē rada precedentu, kur valsts ir vienlaikus regulators un tirgus dalībnieks. Rezultātā normatīvo aktu izstrādē var bieži tikt izvirzītas konkrētu valsts uzņēmumu intereses, ignorējot kopējo tirgus ietekmi vai konkurences godīgumu.
Uzskatāms piemērs ir deleģēšanas līgums ar VAS “Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs” (LVRTC) par valsts elektronisko pakalpojumu centra izveidi, uzturēšanu un darbības nodrošināšanu. Tas faktiski garantē LVRTC monopoltiesības līdz 2035. gada beigām sniegt infrastruktūras nodrošināšanas pakalpojumus valsts sektoram bez pienākuma rīkot iepirkumus. Arī paša centra izveide notika bez publiska iepirkuma, lai gan šādu centru varētu izveidot un uzturēt arī privātie uzņēmumi. Turklāt spēkā esošais Nacionālās kiberdrošības likums paredz, ka visiem IKT pakalpojumu sniedzējiem – gan valsts, gan privātajiem – ir jāatbilst visaugstākajām kiberdrošības prasībām.
Savukārt LMT un “Tet” kapitāldaļu izpirkšana nozīmē, ka valstij būs pilnīga kontrole pār lielākajiem fiksēto un mobilo sakaru pakalpojumu sniedzējiem, kā arī pār unikālo un stratēģiski nozīmīgo infrastruktūru, kas pieder “Tet” un LVRTC – pazemes kabeļu kanalizāciju. Šādā trīsvienībā visi galvenie tirgus spēlētāji, kas kontrolē gan infrastruktūru, gan gala pakalpojumu sniegšanu, nonāk vienās rokās. Šāda koncentrēta vara rada risku, ka jaunizveidotā struktūra darbosies ārpus brīvā tirgus principiem, ilgtermiņā kavēs inovāciju attīstību un atturēs ārvalstu investorus no ieguldījumiem Latvijā.
Pazemes kabeļu infrastruktūra – valsts īpašumā, pakalpojumu sniegšana – privātā sektora pārziņā
Eiropas Komisijas (EK) Konkurences politikas nostādnēs tiek uzsvērts, ka publiskajam sektoram jānodrošina neitralitāte, konkurences godīgums un investīcijām labvēlīga vide. EK kritiski vērtē situācijas, kurās valsts kļūst par dominējošu spēlētāju tirgos un kur iespējama privātā iniciatīva, īpaši digitālās infrastruktūras un IKT nozarēs. Tiek norādīts, ka šādas iniciatīvas var kavēt inovācijas, samazināt investoru pārliecību un veicināt tirgus noslēgtību.
Uzskatu, ka vienīgais sabalansētais scenārijs ir skaidrs atbildību nodalījums. Valsts var saglabāt kontroli pār nacionālai drošībai svarīgu infrastruktūru, nodrošinot tai piekļuvi vairumtirdzniecības līmenī, taču nav nepieciešams pašai sniegt galalietotājiem pakalpojumus, kas jau ir pieejami konkurētspējīgajā tirgū.
Citiem vārdiem – valsts nedrīkst darboties mazumtirdzniecības tirgū, kur lietotāju interesēs ir svarīga konkurence un inovācijas. Pat ja pakalpojumu sniedz vairāki formāli atdalīti valsts uzņēmumi, tie var savstarpēji koordinēt darbības, kropļojot tirgus mehānismus. Tāpēc fiksēto un mobilo sakaru pakalpojumiem jābūt privātā sektora pārziņā – tikai šādos apstākļos iespējams nodrošināt līdzsvarotu un prognozējamu tirgus vidi, kā arī saglabāt ārvalstu investoru uzticību.
Latvijai jāstiprina uzticība ārvalstu investoru acīs
Jau šobrīd ārvalstu investori ir kritiski vērtējuši investīciju vidi Latvijā. Ārvalstu investoru padomes ikgadējā pētījumā secināts, ka problēmas sagādā arī publiskie iepirkumi un godīgas tirgus konkurences nodrošināšana. Turklāt vairāki ārvalstu investori pauž bažas par publisko iepirkumu procesu godīgumu, caurspīdīgumu un favorītismu attiecība pret valsts uzņēmumiem. Ilgtspējīgs telekomunikāciju nozares attīstības modelis iespējams tikai līdzsvarā starp valsts drošības interesēm un privātā kapitāla dzinējspēku. Tāpēc šajā situācijā ārvalstu investori aicina valdību uzņemties atbildību un iniciatīvu, izstrādājot skaidru, detalizētu un publiski pieejamu tirgus neitralitātes nodrošināšanas mehānismu, lai novērstu interešu konfliktus un negrautu konkurenci telekomunikāciju nozarē.
Latvijas ekonomikai ir vajadzīgs caurspīdīgs, uz brīva un godīga tirgus principiem balstīts telekomunikāciju sektors, nevis valsts pārvaldīts “favorītisma tirgus”. Tikai tā Latvija saglabās reputāciju kā atvērta, prognozējama un investīcijām labvēlīga valsts, neatvairot ārvalstu investoru vēlmi un iespējas sniegt artavu šīs valsts izaugsmē.
Autors ir elektronisko sakaru un IKT pakalpojumu sniedzēja Bite Latvija ģenerāldirektors, Ārvalstu investoru padomes Latvijā valdes loceklis.