Marija Celma. Publicitātes foto.
Jaunajām tehnoloģijām attīstoties, mākslīgais intelekts atvieglo ikdienu ne vien iedzīvotājiem, bet kļūst par “darbarīku” arī krāpniekiem. Parādās arvien vairāk rīku un programmu, ko garnadži var izmantot, cenšoties apkrāpt iedzīvotājus. Kādas ir jaunās krāpnieku tendences digitālajā pasaulē, kuras ir izplatītākās riska grupas un ko ņemt vērā, lai no krāpniecības izvairītos, skaidro Luminor bankas krāpšanas novēršanas eksperte Marija Celma.
Tāpat kā krāpnieki ļaunprātīgi izmanto telefonsakarus, īsziņas un citas tehnoloģijas, arī mākslīgā intelekta rīkus var izmantot ne tikai produktivitātes uzlabošanai, bet arī ļaunprātīgiem nolūkiem. Pastāv vairāki rīki, kas būtiski var atvieglot un paātrināt krāpnieku darbu. Piemēram, ar mākslīgā intelekta palīdzību krāpnieki var sagatavot krāpšanas scenārijus vai veiklāk iegūt tiem nozīmīgu informāciju no publiski pieejamo datu izpētes par konkrētu personu, sākot no vienkāršākas informācijas meklēšanas kā vārds un uzvārds, beidzot ar bērnu skaitu ģimenē. Krāpšanas risinājumi ir pakalpojums, ar ko noziedznieki tirgojas – par samaksu iespējams iegādāties pat rīkus, kas visu krāpšanas procesu vai daļu no tā var veikt noziedznieka vietā, piemēram, krāpnieks iegādājas abonementu platformai, kurā no paraugiem izvēlas, kādā valstī, kādas iestādes vārdā krāpšanu izveidot. Turpat arī izvēlas, kādiem telefona numuriem nosūtīt īsziņas, un tad tikai atliek gaidīt, kad cilvēku ievadītie dati parādīsies krāpnieka ekrānā. Tad jau atliek šos datus vadīt īstās internetbankas vietnēs un cerēt, ka cilvēks apstiprinās darbības, kas tiek ierosinātas.
Kam vērts pievērst uzmanību?
Krāpnieki arvien biežāk apvieno mākslīgā intelekta rīkus ar publiski pieejamiem datiem, lai veidotu ļoti personalizētas un ilgtspējīgas sarakstes. Ar ChatGPT iespējams izveidot čatbotus, kas sarakstes gaitā šķiet kā īsts cilvēks. Čatbots spēj atbildēt uz jautājumiem, uzturēt sarunu un reaģēt ar emocijām. Ja šāds čatbots tiek “barots” ar informāciju, kas pieejama publiskā vidē, piemēram, no sociālajiem medijiem par cilvēka darbavietu, ģimeni vai interesēm, tas spēj radīt pārliecinošu ilūziju par personīgu interesi un tuvību. Krāpnieks ar šo rīku palīdzību var izveidot potenciālā mērķa profilu, intereses un tad izmantot šo informāciju, lai uzdotos par potenciālu partneri – tādu, kas “nejauši” zina, ka cilvēkam patīk konkrēts sporta veids, tādējādi veicinot uzticību un veidojot vairākas kopīgas intereses.
Lai apkrāptu pēc iespējas vairāk cilvēku, arī dažādās valodās, krāpnieki tekstu var ģenerēt ar mākslīgā intelekta palīdzību. Tāpēc ieteicams pievērst uzmanību, vai, piemēram, sarunās ar personu no iepazīšanās portāla teikumu struktūra šķiet loģiska, parādās netipiskas stila kļūdas, kā arī sarakstes laikā dažreiz tiek mainīts jūsu dzimums. Tas norāda, ka teksts, iespējams, ir veidots ar mākslīgā intelekta rīku palīdzību. Jebkāda veida neloģiski vai gramatiski kļūdaini paziņojumi, kā arī pārāk emocionāli aicinājumi rīkoties uzreiz būtu jāuztver ar aizdomām un jāpārbauda pirms jebkādu darbību veikšanas.
Krāpnieku redzeslokā arī uzņēmumi
Arī pret uzņēmumiem krāpnieki arvien biežāk izmanto mākslīgo intelektu, lai izveidotu pārliecinošus, bez kļūdām uzrakstītus e-pastus, kas šķietami nāk no bankām, valsts iestādēm vai sadarbības partneriem. Šim nolūkam viņi izmanto tādus rīkus kā ChatGPT, Claude vai Google Gemini, kas spēj ģenerēt korporatīvā stilā veidotu tekstu un pielāgot to konkrētai situācijai. Šie rīki palīdz izveidot ticamu komunikāciju, tādējādi palielinot iespēju, ka darbinieks atvērs kaitīgu pielikumu un, satura ietekmes vadīts, pārskaitīs naudu uz krāpnieka norādītu kontu.
Mākslīgo intelektu var izmantot arī, lai analizētu publiski pieejamu informāciju par uzņēmumu – tajā skaitā paša uzņēmuma mājaslapu, tādā veidā identificējot konkrētus darbiniekus, viņu amatus un e-pasta adreses, kas ļauj izveidot kvalitatīvāku un ticamāku uzbrukuma mēģinājumu. Viena no pazīmēm, kas norāda uz krāpniecisku e-pastu ir izmaiņas esoša sadarbības partnera e-pastā, piemērām, pie domēna parādās jauni burti vai cipari. Tāpat krāpnieks uzrunā steidzinās vai nu atvērt pielikumu, piemēram, sakot, ka steidzami jāaizpilda anketa, pretējā gadījumā saņemsiet sodu, vai aicina steidzami veikt maksājumu. Krāpnieka mērķis ir vai nu inficēt darbinieka iekārtu/uzņēmuma tīklu ar ļaunprogrammatūru, piemēram, lai novērotu darbības un zagtu informāciju, vai arī izvilināt tūlītēju pārskaitījumu.
Krāpnieku sērga – dziļviltojumi
Viens no iecienītākajiem krāpnieku paņēmieniem mūsdienās ir dziļviltojumi. To veidi ir dažādi – balss atveidošana, attēlu un video ģenerēšana ar konkrēta cilvēka seju, arī video zvanos. Krāpnieki fokusējās uz sabiedrībā pazīstamu cilvēku atveidošanu, lai šādā veidā izplatītu un veicinātu ticamību krāpnieciskiem piedāvājumiem, kā arī lai izplatītu viltus ziņas. Krāpniekiem pastāv iespēja arī atveidot radinieku balsis, tomēr šobrīd Latvijā tādu pierādītu situāciju vēl nav. Šobrīd aktuālajā krāpšanā par zvaniem it kā no radinieka, kas nokļuvis nelaimē, krāpnieki joprojām paļaujas tieši uz to, ka, noticot stāstam, balss var likties līdzīga, lai gan patiesībā tā nav. Šādos gadījumos ir ieteicams uzreiz pārtraukt zvanu un atzvanīt pašam radiniekam uz zināmo telefona numuru.
Dziļviltojumi apdraud ne tikai privātpersonas, bet arī uzņēmumus. Piemēram, atveidojot direktora balsi un seju, krāpnieks var mēģināt izmānīt līdzekļus no uzņēmuma darbinieka, prasot tūlītēju naudas pārskaitījumu. Lai no tā izvairītos, uzņēmumam ir jāizveido skaidra iekšējās datu un digitālās drošības politika. Tāpat ļoti svarīgi ir izmantot daudzfaktoru autentifikāciju piekļuvei svarīgām sistēmām, piemēram, finanšu programmatūrai, datubāzēm vai internetbankai, kā arī nodrošināt darbinieku informētību par krāpniecības iespējām.
Ja esat saskāries ar krāpšanas gadījumu vai rodas aizdomas par iespējamu krāpšanu, nekavējoties ziņojiet bankai un vērsieties Valsts policijā.
Autore ir Luminor bankas krāpšanas novēršanas eksperte.