Ikvienam tūristam pazīstamā Vīnes atkritumu pārstrādes rūpnīca pilsētas viducī. Attēls no pixabay.com.
“Latvija ir viena no ES valstīm ar labākajiem rezultātiem atjaunojamo energoresursu jomā, taču ir jāpieliek lielākas pūles, lai uzlabotu energoefektivitāti” – ar šādu vērtējumu sākas Eiropas Komisijas dienestu darba dokumenta 2020. gada ziņojuma par Latviju vides ilgtspējas sadaļa. Šis dokuments klajā nāca ap to laiku, kad Covid-19 pandēmija sasniedza Latviju un arī mūsu valstī tika izsludināta ārkārtējā situācija. Cīņa ar koronavīrusu likusi mums citām acīm paskatīties uz daudzām lietām, arī pievērst uzmanību jautājumiem, kurus nedrīkst atstāt novārtā.
Latvijas enerģijas, vides un klimata nākotne ir zaļa, bet ir izaicinājumi, kas prasa risinājumus. Latvijā elektroenerģijas ražošanai izmanto daudz atjaunojamo energoresursu (AER). Arī daudz siltuma saražojam, izmantojot biomasu, kas pieejama uz vietas Latvijā. Tomēr ir arī izaicinājumi. Piemēram, ja neskaita trīs lielās hidroelektrostacijas, tad Latvijā, izmantojot AER, nemaz tik daudz elektroenerģijas nesaražo. Arī siltuma ražošanā būtisku lomu spēlē dabasgāze, kas pats par sevi ir tīrs kurināmais, bet ir fosils, neatjaunojams un importējams no citām valstīm. Vēl pamatīgs izaicinājums ir atkritumu apsaimniekošana – cik daudz atkritumu radām, cik šķirojam, cik aprokam un cik pārstrādājam.
