Kārļa Ulmaņa portrets. Attēls: piksas.lv
Subjektīva atbilde: tāpēc, ka okupācijas un trimdas gados vairākums latviešu ir aizaudzināti no nacionālās pašapziņas – savas tēvzemes, dzimtenes, tautas, valsts mīlestības un kalpošanas tām. Valsts virzību noteicošajam vairākumam šīs mīlestības vienkārši nav. To pierāda turpat puse pēdējās Saeimas vēlēšanās nepiedalījušos, bet trešdaļa – ar balsojumu par ‘’Saskaņu” un ZZS.
Tautas laime un nelaime
Kā tas var būt, ka Latvijas valsts dibināšanas atceres simtgadē klusējam par vīru, kurš stāvēja pie Latvijas valsts šūpuļa un kapa – Kārli Ulmani?! Patriotu, kurš savu dzīvi piepildīja, sekojot Kronvalda vārdiem: ‘’Mans augstākais prieks, manas lielākās bēdas stāv latviešu tautas laimē un nelaimē.”
Atbildot uz Saeimas atlaišanu 15.maijā, Dr.iur. Romāns Apsītis secināja: ‘’Ja mēs 1990.gada 4.maijā būtu rīkojušies citādi, šodien mums nebūtu atjaunotās Latvijas Republikas.” ‘’Stingru varu, ko šodien prasa tauta, var panākt arī ar demokrātisku Satversmi, kurā ievērots varas dalīšanas princips,” skaidro K.Ulmaņa valdības Kultūras departamenta vadītājs J.Labsvīrs.
