Edgars Surgofts. Publicitātes foto.
Saeimas gaiteņos jau gadu maldās Patērētāju tiesību aizsardzības likuma grozījumi, kas paredzētu sakārtot patēriņa kredītu reklāmas jautājumu – aizlieguma vietā ieviešot regulētu reklāmu ar skaidriem noteikumiem. Taču, kamēr dokuments tiek vētīts, ar cerību, ka trešais lasījums varētu notikt, kredītņēmēji turpina zaudēt.
Šie grozījumi sakņojas jaunajā Eiropas Parlamenta un Padomes Patēriņa kreditēšanas direktīvā, kas stāsies spēkā 2026. gadā – tā nebūt neaizliedz patēriņa kredītu reklamēšanu, bet pieprasa obligātu brīdinājumu – “Brīdinām! Aizņemšanās maksā naudu!” vai ko tamlīdzīgu. Tāpat līdztekus reklāmā jāiekļauj būtiskāko informāciju – gada procentu likmi un kopējo atmaksājamo summu. Vienlaikus šie grozījumi Latvijā paredzētu atkal atļaut reklamēt arī patēriņa kredītus.
Sākotnēji uzsāktās pārmaiņas viesa optimismu. Šā gada februārī likumprojekts tika pieņemts otrajā lasījumā, taču tālāk par priekšlikumu iesniegšanu trešajam lasījumam nav ticis.
Ja atceramies, reklāmu aizliegums bija viens no pasākumiem, ar ko 2019. gadā tika pilnveidots kreditēšanas tirgus regulējums. Pēc sešiem gadiem joprojām nav precīzas atbildes uz jautājumu, vai reklāmu neesamība bijis efektīvākais rīks tirgus sakārtošanā.
Tolaik likuma mērķis bija aizsargāt patērētājus no bezatbildīgas aizņemšanās riskiem. Bet, ko mums rāda statistika? Atbilstoši Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) pārskatam par patērētāju (nebanku) kreditēšanas tirgus darbību 2024. gadā pērn nebanku kreditētāji no jauna izsnieguši aizdevumus 811,84 miljonu eiro apmērā. Tas ir jauns rekords. Salīdzinājumā ar 2023. gadu pieaugums ir 9,08 %, bet ar 2019. gadu – teju +36 %. Likumsakarīgi palielinājies arī nebanku kreditētāju kopējais portfelis – 2024. gada nogalē tas bija 1,219 miljardi eiro – salīdzinot ar 2023. gadu, +14,98 %, ar 2019. gadu – +59,49 %.
Tātad – ja cilvēkam vajadzēs kredītu, viņš atradīs, kur to paņemt. Un realitātē daudz biežāk cilvēki aizņemas tur, kur pieraduši vai kur ir vienkāršāka pieteikšanās, nevis tur, kur izdevīgāk paša budžetam. It kā paradoksāli, bet par to liecina gan šie, gan tālāk minētie dati.
Pēc “Bigbank” pasūtījuma šā gada septembrī veiktās “Norstat Latvija” aptaujas dati liecina – tikai nedaudz vairāk nekā katrs ceturtais respondents salīdzina dažādus piedāvājumus. Tāpat 45 % patēriņa kredīta ņēmēju kā vienu no galvenajiem kritērijiem, izvēloties aizdevēju, skatās, vai naudu varēs ātri un vienkārši saņemt, 27 % ir svarīga aizdevēja reputācija un uzticamība, savukārt 17 % nolems par labu tam kreditoram, kurš neprasīs iesniegt detalizētu finanšu pārskatu.
Iespējams, kāds teiks – kāda atšķirība, lai taču aizņemas, kur un kā grib. Tomēr, ja paskatāmies uz vidējām gada procentu likmēm (GPL), tad jāsecina, ka šī situācija turpina sadārdzināt kredītu tiem pašiem patērētājiem, kurus likums gribēja aizsargāt.
Atbilstoši jau minētajam PTAC pārskatam vidēji svērtā GPL no jauna izsniegtajiem patēriņa kredītiem 2024. gada beigās bija 26,29 %. Tikmēr Latvijas Bankas apkopotā statistika rāda, ka 2024. gada decembrī vidējā GPL patēriņa kredītiem bija 16,84 %. Atšķirība ir acīmredzama. Skaidrības labad piebildīšu: Latvijas Bankas apkopotā statistika ietver arī banku piedāvāto kredītu likmes, un tas, protams, ir vidējais rādītājs.
Datos redzam – aizliegums nav mainījis tirgus realitāti, tikai padarījis to mazāk caurspīdīgu, samazinājis informācijas pieejamību un brīvu konkurenci, un par to pārmaksā patērētājs.
Ir ļoti būtiski, ka patērētājiem ir iespēja izdarīt informētu izvēli un racionāli salīdzināt dažādus kredītu piedāvājumus. Ne velti normatīvajos aktos – gan jaunajā Patēriņa kreditēšanas direktīvā, gan arī Patērētāju tiesību aizsardzības likumā – plānotajās izmaiņās liela uzmanība veltīta pirmskredīta informācijas saturam un pieejamībai, kā arī reklāmu saturam un dizaina nosacījumiem. Reklāmai jābūt skaidri saprotamai, godīgai, tā nedrīkst būt maldinoša, nedrīkst patērētājam radīt nepatiesas cerības par kredīta pieejamību, ilūzijas par finanšu stāvokļa uzlabošanos un virzīt viņu uz neapdomīgu lēmumu.
Proti, patēriņa kredītu reklāmai būtu jābūt ar skaidri izteiktu informatīvo funkciju. Patērētājiem jāzina un jāizprot jebkura kredīta svarīgākie aspekti – aizņēmuma likme, gada procentu likme, kopējā līguma summa un termiņš, kredīta saņemšanas nosacījumi, pieteikuma izskatīšanas ilgums, sarežģītība, kā arī tas, kas notiks kavētu maksājumu gadījumā. Šķiet, ka ar šiem grozījumiem šis cerams būs sakārtots.
Latvijā, kur patērētāju kredītu reklāmas līdz šim bija gandrīz pilnībā aizliegtas, bija arī mazināta iespēja salīdzināt dažādus piedāvājumus, un informācijas trūkums neveicina atbildīgu aizņemšanos. Ik pa laikam mēs redzējām atsevišķas “partizānu mārketinga” kampaņas, taču tās nenāca par labu ne godīgai konkurencei, ne arī patērētāju informētai izvēlei. Jo realitātē var būt visādi. Banku piedāvātie kredīti var būt viennozīmīgi izdevīgāki, bet cilvēks to var pat nenojaust, ja ir pieradis izmantot konkrēta nebanku kreditētāja pakalpojumus – iestaigāta taka, tā teikt. Un otrādi, var būt patēriņa kredīti, kuru nosacījumi ir izdevīgāki nekā salīdzināmam bankas produktam.
Ar šo gribu pateikt, ka līdz galam nesakārtotais likums dod pārāk lielu vaļu izdomai un radošumam. Kredītdevēji ar dažādiem paņēmieniem mēģina aizliegumu apiet, tāpēc pēc iespējas ātrāk būtu nepieciešams vienots regulējums ar skaidri definētiem nosacījumiem. Viens likums, viena taisnība, tā teikt.
Vēlos uzsvērt, ka mežonīgais kapitālisms patēriņa kredītu tirgū jau sen ir beidzies. Šodien Eiropas Savienība virzās uz to, lai visās dalībvalstīs normatīvais regulējums būtu samērojams un cilvēkiem nebūtu lieki jālauza galva, domājot par likumu niansēm dažādās valstīs. Piemēram, Vācijā vispārīgu patēriņa kredītlīgumu var noslēgt tikai tad, ja aizdevējam nav būtisku šaubu par to, ka aizņēmējs pildīs savas saistības. Līdzīgi notiek arī Latvijā. Protams, nebanku kredītu gadījumā kritēriju “svars” un būtiskums var atšķirties no komercbankām, taču ikvienam jāgūst pārliecība par to, ka ar kredītlīgumu uzņemtās saistības tiks izpildītas tādā veidā, kā to paredz līgums.
Zviedrijā reklāmas ir atļautas, taču reklāmdevējiem jāievēro īpaši satura un vizuālie standarti – uzsvars uz informāciju, nevis emocijām. Tāpat reklāmas ir atļautas abās mūsu kaimiņvalstīs, tikai ar daudz stingrākiem ierobežojumiem.
Izvērtēšanā būtiska nozīme ir klienta kredītvēsturei. Latvijā informāciju par privātpersonu kredītsaistībām un maksājumiem, kas kavēti vairāk nekā 60 dienas, apkopo licencētie kredītinformācijas biroji – AS “Kredītinformācijas birojs” un AS “CREFO birojs”. Šie reģistri galvenokārt kalpo kā atbalsts kreditēšanai, un lielākā daļa to pakalpojumu ir pieejami par maksu.
Tikmēr Somijā 2024. gadā darbu uzsāka nacionālais Pozitīvo kredītu reģistrs (“Positive credit register”), kura mērķis ir neļaut iedzīvotājiem uzņemties pārāk lielas kredītsaistības un palīdzēt cilvēkiem, kuri vēlas labāk pārvaldīt savas finanses. Reģistrā tiek iekļauti dati ne tikai par kredītiem un parādiem, bet arī par ienākumiem pēdējos 12 mēnešos, tādējādi cilvēkam vienuviet ērti redzama kopējā finanšu situācija tādā griezumā, kā to redzēs arī jebkurš kredītdevējs. Ikvienam ir arī iespēja veikt atzīmi par brīvprātīgu kredītu aizliegumu, kuru finansētājam jāņem vērā un rūpīgāk jāizskata nākamais kredīta pieteikums.
Jāatzīst, somi ir izdomājuši asprātīgu risinājumu, kā parādīt cilvēkiem viņu lēmumu reālās sekas. Kas līdzīgs tiek virzīts arī Latvijā. Proti, šā gada 23. septembrī valdība apstiprināja grozījumus Kredītinformācijas biroju likumā, kas paredz, ka cilvēks pats var atzīmēt, ka nevēlas, lai viņam izsniedz kredītu. Grozījumi Saeimā jau iesniegti, tagad gaidām nākamos soļus. Jāpiebilst, ka “CREFO birojs” šādu iespēju savā mājaslapā brīvprātīgi piedāvā jau tagad.
Manuprāt, ja mēs īstenotu abus šos likuma grozījumus, tas būtu solis veselīga kreditēšanas tirgus virzienā. Tam ir nepieciešama līdzsvarota pieeja: valstij jānodrošina pamata regulējums, patērētāju aizsardzība, brīva konkurence, kas dod iespējami labāko piedāvājumu klientam. Visiem kredītdevējiem jāievēro atbildīgas kreditēšanas principi, izvērtējot klientu spēju atmaksāt un piedāvājot godīgus, caurspīdīgus nosacījumus. Savukārt kredītņēmējiem jāattīsta izpratne par finansēm un apdomīgu aizņemšanos.
Autors ir Bigbank Latvijas filiāles vadītājs.