Sanda Liepiņa. LETA.
1. Problēmas būtība: konkurētspēja, nevis tehniska niša
Eiropas Komisija ar iniciatīvu par “drosmīgāku, vienkāršāku, ātrāku” Eiropas Savienību cenšas pārvērst labāka regulējuma diskusiju no tehniskas nišas par centrālu konkurētspējas un drošības jautājumu. Domnīcas Martens centra pasākumā “Better Regulation – The Influence of Bureaucracy Reconsidered: Towards A Bolder, Simpler, Faster Union?” Briselē 4. februārī īpaši tika uzsvērts, ka pārmērīgs birokrātiskais slogs kavē inovāciju, investīcijas un grauj Eiropas rūpniecisko bāzi, visvairāk skarot mazos un vidējos uzņēmumus, kas veido vairāk nekā 99% ES uzņēmumu un nodrošina apmēram divas trešdaļas nodarbinātības.[1][2][3][4]
Starptautiskās aplēses rāda, ka administratīvās izmaksas iedzīvotājiem un uzņēmumiem var sasniegt 3–4% no IKP, bet plašāk skatot normatīvo aktu izpildes izmaksas – pat 10–12% no IKP, ja ieskaita netiešās izmaksas: zaudētu inovāciju, atliktas investīcijas, produktivitātes kritumu. Vācijā normatīvo prasību slogs lēsts ap 150 miljardiem eiro gadā, un ievērojama daļa darbinieku laika tiek tērēta birokrātiskiem uzdevumiem.[4][5][6]
2. Komisijas pieeja 2025–2026: “Bolder, Simpler, Faster Union” – rezultāti ir svarīgāki par birokrātiju
Pārfrazējot Komisijas vēstījumu – jautājums ir, vai var panākt, ka valsts apmaksātie kalpotāji palīdz mums visiem dzīvot labāk, nevis vairot papīru kalnus. Komisijas īstenošanas un vienkāršošanas paziņojums, 2025. gada pārskata ziņojums par vienkāršošanu un 2026. gada darba programma kopā veido konsekventu kursu uz birokrātijas mazināšanu. Galvenie elementi ir:[2][6][7][1]
- kvantitatīvi mērķi administratīvā un ziņošanas sloga mazināšanai, īpaši MVU, nesamazinot politisko mērķu ambīciju;[3][6][1]
- sešas visaptverošas Omnibus paketes un citi vienkāršošanas priekšlikumi, kas jau šobrīd paredz prognozētus ikgadējus izmaksu ietaupījumus vairāk nekā 8,6 miljardu eiro apmērā ES līmenī uzņēmumiem un iedzīvotājiem;[8][9][10]
- 2026. gada darba programmā paredzēta “nākamā vienkāršošanas kārta” – jauni vienkāršošanas pasākumi galvenajās nozarēs (autobūve, vide, nodokļi, pārtikas un barības nekaitīgums, medicīniskās ierīces, energoprodukti);[11][7]
- sistemātiski dialogi par īstenošanu un “reālās situācijas apsekojumi”, lai identificētu papildu vienkāršošanas iespējas un sloga samazinājumu iedzīvotājiem un uzņēmumiem;[9][12][6]
- spēcīgāks fokuss uz izpildi: Komisija aktīvi izskata vairāk nekā 1500 pārkāpuma lietas, ar mērķi nodrošināt ES noteikumu pilnīgu īstenošanu un reālu ieguvumu iedzīvotājiem un uzņēmumiem.[7][11]
Kopējā ambīcija ir pavisam skaidra – rezultāti ir svarīgāki par birokrātiju un efektivitāte – par sarežģītību.[13][11]
3. Latvija: cik maksā pārmērīga birokrātija?
2024. gadā Latvijas IKP faktiskajās cenās bija 40 359 426 000 eiro. Izmantojot starptautiski minēto 4–12% diapazonu, var ilustrēt pārmērīgo normatīvo un administratīvo izmaksu slogu Latvijai.[4]
Normatīvo aktu izpildes slogs (~12% no IKP):[4] • gadā: 4 843 131 120 eiro; • mēnesī: 403 594 260 eiro; • ja izdodas samazināt šo slogu par 35%, tas nozīmē 141 257 991 eiro “atbrīvotus” līdzekļus mēnesī. | No tā - administratīvais slogs (~4% no IKP):[4] • gadā: 1 614 377 040 eiro; • mēnesī: 134 531 420 eiro; • 35% sloga samazinājums dotu 47 085 997 eiro ietaupījumu mēnesī.
|
Pat daļējs sloga samazinājums (piemēram, 35%) nozīmētu desmitiem miljonu eiro mēnesī, kurus varētu novirzīt produktīvākai darbībai – investīcijām, algu kāpumam, aizsardzībai vai, piemēram, ar nodokli neapliekamā minimuma palielināšanai, lai kaut nedaudz mazinātu dzīves dārdzību un ienākumu nevienlīdzību.[6][4]
Uz vienu iedzīvotāju:[4]
• IKP uz iedzīvotāju: 21 642 eiro;
• normatīvo aktu izpildes slogs (12%): 2 597 eiro gadā (216 eiro mēnesī); 35% samazinājums – ap 76 eiro mēnesī;
• administratīvais slogs (4%): 866 eiro gadā (72 eiro mēnesī); 35% samazinājums – ap 25 eiro mēnesī.
Uz vienu nodarbināto:[4]
• IKP uz nodarbināto: 44 411 eiro;
• normatīvo aktu izpildes slogs (12%): 5 329 eiro gadā (444 eiro mēnesī); 35% samazinājums – ap 155 eiro mēnesī;
• administratīvais slogs (4%): 1 776 eiro gadā (148 eiro mēnesī); 35% samazinājums – ap 52 eiro mēnesī.
4. “Atmetam birokrātiju!” – Latvijas praktiskā atbilde
Latvijā uz Eiropas kursa maiņu atbild iniciatīva “Atmetam birokrātiju!” – Birokrātijas atmešanas grupa (BAG), ko izveidoja Ministru prezidente, iesaistot uzņēmējus, domnīcas, pētniekus un valsts pārvaldes pārstāvjus. BAG mērķis ir trīs gadu laikā panākt, lai Latvijai ir zemākais birokrātiskais slogs Baltijā, un tā strādā ar skaidru pieeju: nepieļaut jauna sloga rašanos, sistemātiski mazināt esošo slogu (aptuveni 10 “gabali” mēnesī) un veidot ilgtermiņa ietvaru, kur iestādes pašas identificē un likvidē liekas prasības.[14][7]
Portālā “Atmetam birokrātiju!” uzsvērts, ka birokrātija bremzē investīcijas, veicina ēnu ekonomiku un korupciju, rada neefektīvas procedūras un samazina motivāciju strādāt legāli. Iniciatīva ievieš sloga bilances principu Ministru kabineta darbā, publiski uzskaitot, kā konkrēti lēmumi palielina vai samazina slogu, un piedāvā atvērtu iesaistes mehānismu, kur uzņēmumi un iedzīvotāji var ziņot par nelietderīgām prasībām. Mans pienesums kā vienam no šīs iniciatīvas dalībniekiem ir palīdzēt ienest pierādījumos balstītu skatījumu sloga mērīšanā un mazināšanā, sasaistot Latvijas darbu ar ES labāka regulējuma kursu.[14][7]
5. Ko nozīmētu “rezultāti svarīgāki par birokrātiju” Latvijā?
Balstoties uz ES uzņemto kursu, 2026. gada darba programmu un BAG pieredzi, Latvijā vismaz daļa atbildes ir diezgan konkrēta:
• politiskā līmenī līdz šim ir pausta vispārēja apņemšanās mazināt administratīvo slogu par 25%;[14]
- ņemot vērā pieejamos aprēķinus, pirmais reālais etalons būtu nostiprināts mērķis panākt normatīvo aktu izpildes sloga samazinājumu vismaz 100 miljonu eiro apmērā katru mēnesi;
- BAG ieviestā sloga bilance jānostiprina kā centrālais instruments – Ministru kabinetā būtu jāskata tikai tie likumprojekti un MK noteikumu projekti, kuriem ir veikti sloga aprēķini, lai lēmumu pieņēmēji redzētu kopskatu un mērķtiecīgi virzītos uz 100 miljonu eiro mēneša samazinājumu;[7][14]
- jāmeklē risinājumi, kā mazināt apjomīgo, sadrumstaloto dokumentu plūsmu Ministru kabinetā un Saeimā – ņemot vērā, ka Saeima 2025. gadā pieņēmusi 407 likumu un citu aktu vienības, bet MK – 1746 vienības (2024. gadā attiecīgi 422 un 2126), nav reāli sagaidīt, ka sociālie partneri, pētnieki, uzņēmēju organizācijas un mediji kvalitatīvi spēj izsekot šādai plūsmai un sniegt saturīgu pienesumu.[15][16]
“Rezultāti svarīgāki par birokrātiju” nav tikai labs sauklis. ES līmenī tas jau nozīmē Omnibus paketes, mērķus miljardos un stingrāku izpildes uzraudzību. Latvijā tas varētu nozīmēt ļoti konkrētu rīcību – definētu mērķi sloga mazināšanai naudā, obligātu sloga aprēķinu katram lielam lēmumam un politisku drosmi atteikties no liekām normām arī tad, ja tās ir “mūsu pašas” un nevis Briseles prasība.[8][9][11]
Atsauces:
2. https://ec.europa.eu/commission/presscorner/api/files/document/print/en/ip_25_466/IP_25_466_EN.pdf
3. https://www.eumonitor.eu/9353000/1/j4nvhdfdk3hydzq_j9vvik7m1c3gyxp/vmkuijwcmby9
6. https://ec.europa.eu/docsroom/documents/3779/attachments/1/translations/en/renditions/pdf
8. https://ec.europa.eu/commission/presscorner/detail/en/qanda_25_2424
9. https://europeanrelations.com/briefing/2025-report-on-simplification-implementation-and-enforcement/
13. https://ec.europa.eu/commission/presscorner/detail/en/statement_25_2929
14. https://www.mk.gov.lv/lv/birokratijas-mazinasana
15. https://likumi.lv/ta/lv/ starptautiskie-ligumi/id/doc.php?id=365394
16. https://www.saeima.lv/lv/likumdosana
17. https://www.cfla.gov.lv/lv/birokratijas-mazinasana
Autore ir Domnīcas Providus direktore, Birokrātijas mazināšanas rīcības grupas locekle.
