Ilustratīvs attēls. Pexels
Eiropas Savienība nupat iepazīstinājusi mūs ar plašo dienaskārtību, kuru būs jāfinansē un jāievieš visās dalībvalstīs. Digitālā vide kļuvusi par neatņemamu ikdienas sastāvdaļu – šī pamatpatiesība iegūst jaunu tvērumu. Tā ir nozīmīgs bērnu labbūtības, patērētāju aizsardzības, valsts drošības un Eiropas stratēģiskās neatkarības jautājums.
Šī dienaskārtība ir pasākumi tehnoloģiskās suverenitātes jomā ar mērķi samazināt atkarību no ASV un Ķīnas uzņēmumiem. Vienlaicīgi ar šo jauno dienaskārtību zemāk atzīmēsim vēl arī citas iezīmes, kas raksturo digitālo jomu šobrīd – proti, aizliegumus, vienkāršošanu, sodus.
Lai gan ES pieaugošā atkarība no ārvalstu tehnoloģijām ir labi zināma, ASV prezidenta Donalda Trampa stingrā tirdzniecības politika un Ķīnas gatavība izmantot šādu atkarību savās interesēs ir devusi šai tēmai jaunu impulsu.
Mākoņpakalpojumu iepirkumi starp ierobežojumiem un suverenitāti
D.Trampa pirmā termiņa laikā diskusija Eiropā par suverenitāti pārcēlās arī uz digitālajām tehnoloģijām. ES datu aizsardzības uzraugs Vojcehs Vjevirovskis par informācijas apmaiņu ar ASV nupat atzina: „Bažas ir patiešām lielas” un ar šo atziņu izraisīja plašu rezonansi. Viņš uzsvēra, ka ir strauji pieaudzis sūdzību skaits par datu aizsardzības pārkāpumiem.
Līdzīgi tam, kā pirms pāris gadiem ASV, jūtot ķīniešu konkurentu izrāvienu, spieda citus norobežoties no Ķīnas Huawei izstrādājumiem, tā tagad ES, redzot savu atpalicību no ASV un Ķīnas, vēlas pastiprināt restriktīvu pieeju.
EK jaunais regulējums ieviesīs četrus digitālās suverenitātes līmeņus, kurus valsts iestādēm jāņem vērā, iepērkot mākoņpakalpojumus.
Augstākais līmenis, kas attiecas uz tādām jomām kā aizsardzība un veselības aprūpe, faktiski liegs piekļuvi valsts pasūtījumiem ārpus Eiropas esošajiem uzņēmumiem. Mērķis ir novērst tā saukto “kill switch” – avārijas slēdža - scenāriju, kurā ārvalsts var vienkārši bloķēt piekļuvi, piemēram, slimnīcām vai kaujas lidmašīnām.
Šīs iniciatīvas galvenais mērķis ir nodrošināt, ka nevienai ārvalstu valdībai vai uzņēmumam nav „avārijas slēdža”, ar ko atslēgt kritiski svarīgus tehnoloģiskos pakalpojumus Eiropā.
Nākotnes tīklu direktors Tibo Kleiners atzina, ka ASV valdībai ir tā saucamais „kill switch” attiecībā uz IT pakalpojumiem, ko ASV uzņēmumi sniedz ārvalstu organizācijām.
Jēdziens „kill switch” attiecas uz ASV valdības pilnvarām likt saviem uzņēmumiem pārtraukt IT pakalpojumu sniegšanu ārvalstu uzņēmumiem vai privātpersonām, un šis jautājums Eiropā izraisa intensīvas debates.
Eiropas Komisijas viceprezidente tehnoloģiskās suverenitātes jautājumos Henna Virkkunen paziņoja, ka 2018. gada ASV likums CLOUD Act, kas ļauj federālajām iestādēm piekļūt datiem, kurus ASV pakalpojumu sniedzēji glabā citās valstīs, „ir pretrunā ar mūsu normām”. ES neplāno izolēties, taču tai ir jāidentificē „riskantas atkarības” jutīgās nozarēs — pirmkārt tajās, kas saistītas ar drošību, tieslietu sistēmu un robežu aizsardzību.
Saskaņā ar projektu ES dalībvalstīm būs pienākums veikt mākoņpakalpojumu sniedzēju riska novērtējumu tādās jomās kā aizsardzība, krimināltiesības un robežu pārvaldība. Ja pakalpojumu sniedzējs tiks atzīts par neuzticamu, iestādes varēs pieprasīt tā nomaiņu. Amerikāņu mākoņpakalpojumu uzņēmumiem, kas darbojas Eiropas tirgū, būs jāpierāda, ka tie pēc pieprasījuma neizsniegs ES datus ASV iestādēm. Lai arī organizācija „Computer and Communications Industry Association”, kuras sastāvā ir „Amazon” un „Google”, Eiropas Komisijas priekšlikumus nosauca par „bīstamu recepti tirgus pakāpeniskai slēgšanai”, nevar noliegt loģiku ES prasībās. Amazon, Microsoft un Google kontrolē 80 % Eiropas tirgus, bet ES piegādātāji paliek tālu perifērijā.
Neraugoties uz bloka vērienīgajiem centieniem – pagaidām gan politikas plānošanas dokumentu līmenī, nav grūti paredzēt, ka ASV dominētā „Big Tech” nozare saglabās savu vadošo pozīciju. Turklāt ES saskaras arī ar papildus risku no Ķīnas - tā varētu veikt atbildes pasākumus ekonomikas un tirdzniecības jomā.
Mākoņtehnoloģijas un digitālā ekonomika vairs nav iedomājama bez satelīttehnoloģijām. Tāpēc loģiski, ka komisāre Henna Virkkunen aicina izteikt interesi par kosmosa konsorcija izveidi, lai izstrādātu „Eiropas suverēnos” satelītus, kas spētu nodrošināt telekomunikāciju savienojumu, tādējādi cenšoties konkurēt ar ASV satelītu sistēmu. ES mērķis ir satelītsakaru tirgū konkurēt ar SpaceX „Starlink” un Amazon „Amazon Leo”.
Suverenitāte – mikroshēmas un datu centri
Digitālā suverenitāte neaprobežojas tikai ar jaunu datu centru būvniecību Eiropā. Ja mākoņpakalpojumu pārvaldība, identitātes sistēmas, programmatūras atjauninājumi vai kritiskās piegādes ķēdes joprojām atkarīgas no ārpus ES esošiem uzņēmumiem, faktiskā kontrole pār digitālo infrastruktūru var atrasties citās jurisdikcijās. Tas nozīmē, ka arī Eiropā izvietota infrastruktūra ne vienmēr garantē pilnīgu drošību vai neatkarību.
Tādēļ Eiropai jāstiprina ne tikai fiziskā infrastruktūra, bet arī spēja kontrolēt tehnoloģiju pilno ciklu – no datu pārvaldības un programmatūras līdz kiberdrošībai un kritisko sistēmu uzturēšanai krīzes situācijās. Idejiski tā ir pareiza tēze.
Eiropai ir arī jāmazina atpalicību mikroshēmu jomā. Vismodernākās mikroshēmas, ko izmanto jaunāko AI tehnoloģiju izstrādē, tiek projektētas ASV un ražotas Taivānā vai Dienvidkorejā.
Pēc tam, kad pirmajam mikroshēmu likumam (Chips Act) neizdevās ar valsts subsīdiju palīdzību ievērojami atgriezt pusvadītāju ražotnes Eiropā, Komisija veic otro mēģinājumu — šoreiz koncentrējoties uz pieprasījuma veicināšanu pēc Eiropas mikroshēmām, balstoties uz pieņēmumu, ka piedāvājums sekos pieprasījumam.
„Mikroshēmu likums 2.0” balstās uz sākotnējā „Mikroshēmu likuma” ietvaros panākto progresu un veicinās kapacitātes palielināšanu vadošo pusvadītāju tehnoloģiju jomā.
Tikmēr mākslīgā intelekta tirgu kontrolē tādi uzņēmumi kā OpenAI, Anthropic un DeepSeek. Eiropas priekšroka ienesīgajos aizsardzības līgumos var kļūt par glābšanas riņķi Mistral AI — vienīgajam Eiropā bāzētajam uzņēmumam, kas atrodas mākslīgā intelekta tehnoloģiju sacensību avangardā.
ES ievērojami atpaliek datu centru būvniecībā, kas nepieciešami, lai apmierinātu paredzamo pieprasījumu pēc AI pakalpojumiem tuvākajos gados. Projektus kavē ilgstošas atļauju izsniegšanas procedūras, augstās enerģijas cenas un pieejamās zemes trūkums.
Lai arī ES ar savu šeit ieskicēto jaunās digitālās dienaskārtības apņemšanos demonstrē milzīgas ambīcijas, tomēr amerikāņu un ķīniešu dominēšana ir nospiedoša, un ES ļoti jāsaņemas, lai iesprauktos šajās inovācijās.
Aizliegumi - Bērnu un pusaudžu drošība sociālajos medijos
Jūlijā Eiropas Komisijas izveidotā ekspertu grupa, kurā piedalījās arī Latvijas Drošāka interneta centra vadītāja Maija Katkovska, sniedza priekšlikumus Komisijas priekšsēdētājai Ursulai fon der Lejenai par to, kā aizsargāt nepilngadīgos tiešsaistē, īpaši uzsverot mērķtiecīgu sabiedrības izglītošanu, bērniem drošākas vides veidošanu un platformu atbildību.
Savukārt, pati EK prezidente aizliegumu tēmu plāno prezentēt septembrī Eiropas Parlamentā.
Dalībvalstis jau mēnešiem ilgi gatavojas ieviest sociālo tīklu aizliegumus savās valstīs. Vācija pat aicināja ieviest vispārēju ES mēroga aizliegumu lietotājiem, kas jaunāki par 13 gadiem — iespējams, tas ir līdz šim skaidrākais rādītājs par to, kāda virzienā pūš vējš.
Jebkāda veida sociālo tīklu aizliegums ES līmenī būtu būtiska transatlantisko attiecību saasināšanās. Sociālo tīklu platformas, kuras eiropieši izmanto visbiežāk, gandrīz pilnībā pieder ASV.
Eiropas Komisija 2026. gada pavasarī īpaši uzsvērusi nepieciešamību ierobežot platformu biznesa modeļus, kas bērnu uzmanību pārvērš precē, un ES līmenī turpinās diskusijas par vecuma pārbaudes risinājumiem, bērniem piemērotu platformu dizainu un efektīvāku kaitīga satura ierobežošanu.
Bērnu drošība digitālajā vidē nevar balstīties tikai uz vecāku modrību. Platformām jāuzņemas lielāka atbildība par algoritmiski pastiprinātu kaitīgu saturu, pārmērīgi iesaistošiem dizaina risinājumiem, kiberhuligānismu un nepilngadīgajiem mērķētu manipulāciju. Vienlaikus svarīgi stiprināt medijpratību un vecāku informētību. Pat ja aizliegumi ir jēgpilni, tie vieni paši neatrisinās problēmu.
Sodi
Eiropas Komisija un dalībvalstis aizvien biežāk soda lielās digitālo pakalpojumu firmas.
Pilsoniskās sabiedrības jomā 302 Spānijas pilsoņu grupa, ko atbalstīja bezpeļņas organizācija „Victifin“, kas veltīta finanšu krāpšanas upuru palīdzībai, iesniedza pirmo kolektīvo kriminālsūdzību valstī pret uzņēmumu „Meta“, apsūdzot to par to, ka tas 2024. un 2025. gadā atļāva izplatīt vairāk nekā 40 000 krāpnieciskas reklāmas „Facebook“ un „Instagram“. Francijā NVO „QuotaClimat” un neatkarīgie mediji „Les Surligneurs” atklāja jauno platformu „Droit à l’info”, kas darbojas kā agrīnās atklāšanas mezgls, lai ātri atklātu jaunas manipulācijas saistībā ar vēlēšanām un klimatu. Rumānijas pilsoniskās sabiedrības pārstāvji virza iniciatīvu „România Imună” (Imūna Rumānija), izmantojot datu uzraudzību, lai pasargātu sabiedrisko un uzņēmumu sektoru no naidīgām kampaņām.
ES var arī uzlikt lielus naudas sodus — līdz pat 3 % no kopējā apgrozījuma. Tādam mākslīgā intelekta uzņēmumam kā „Anthropic“, kurš “ražo” mākslīgā intelekta rīku Claude un kura apgrozījums 2026. gadā sasniegs 50 miljardus ASV dolāru, tas varētu nozīmēt miljardiem eiro.
Mākslīgais intelekts palīdz noziedzniekiem radīt pārliecinošākas krāpšanas shēmas, viltotas balsis, dziļviltojumus un sintētisku materiālu, kas apgrūtina arī cīņu pret bērnu seksuālas izmantošanas saturu tiešsaistē. Tas varētu nozīmēt jaunus sodus.
Vienkāršošana
Līdzīgi kā citos sektoros EK pievērsusi uzmanību tam, kā varētu vienkāršot digitālās ekonomikas regulējumus, tai skaitā mazinot birokrātiju.
Kipras prezidentūra ES ir veikusi pēdējos labojumus ierosinātajā digitālās jomas visaptverošajā vienkāršošanas paketē — grozījumu kopumā, kas attiecas uz kiberdrošības, privātuma un datu aizsardzības noteikumiem. Kompromisa variants liecina, ka pēdējās izmaiņas jūnijā ir veiktas noteikumos par kiberdrošības incidentu ziņošanu un privātuma noteikumos.
Būt vai nebūt
Jauna digitālā programma – tā ir skaista ziņa ar cerību, ka tā iedvesmos gan Eiropas Komisiju, gan dalībvalstis šos pareizos nodomus ieviest dzīvē, jo līdz šim digitālo deficītu apjoms tikai audzis un atpalicība no Ķīnas un ASV šķiet bezcerīga.
EK īpaši fokusējas uz dažiem šeit minētajiem aspektiem, tomēr tie varēs “strādāt” tikai plašākā komplektā kopā ar jau zināmākām tēmām – kiberdrošibu, uzticēšanos, mākslīgā intelekta regulējumu, dezinformācijas apkarošanu. Kopējā digitālā dienaskārtība ir grandioza.
Tehnoloģiskās suverenitātes pakete nosaka galvenās prioritātes, nodrošinot, ka tādi principi kā atvērtais pirmkods, atvērtie standarti, atklāta pārvaldība un atklātība plašākā nozīmē tiek iekļauti turpmākajos likumdošanas priekšlikumos.
Tieši šobrīd ES sāk strīdēties par to, cik un kuriem mērķiem tērēt tā saukto ES fondu naudu nākamajā fondu periodā. Pareizais brīdis izvirzīt digitālās prioritātes un paredzēt tām investīcijas, arī Latvijas valdībā.
Ziņojumā par Eiropas ekonomikas attīstības palēnināšanos bijušais Itālijas premjerministrs Mario Dragi apgalvoja, ka digitālās tehnoloģijas ir galvenais iemesls nesenajai IKP pieauguma atšķirībai starp ES un ASV. Dragi brīdināja, ka Eiropai nav tiesību zaudēt savu pēdējo izdevību atgriezties pasaules tehnoloģiju sacensībā: runa ir par mākslīgā intelekta transformējošo potenciālu.
Autori ir Latvijas Drošāka interneta centra vadītāja un konsultāciju uzņēmuma Amber Advisory vadītājs.
