Kaspars Ekša. Publicitātes foto.
Neraugoties uz to, ka jaunajos daudzdzīvokļu projektos gāzes pieslēgums vairs netiek uzskatīts par standarta risinājumu, iedzīvotāji, interesējoties par dzīvokļa iegādi, joprojām bieži jautā par gāzes pievada iespēju virtuvē. Nesen notikusī gāzes eksplozija Bauskas ielā Rīgā šo jautājumu aktualizējusi no jauna, izgaismojot gan drošības riskus, gan nozares skaidro virzību uz drošākiem un ilgtspējīgākiem risinājumiem.
No attīstītāja skatpunkta jaunajā būvniecībā pēdējos gados virziens ir skaidrs. Galvaspilsētā jaunie daudzdzīvokļu nami pārsvarā tiek pieslēgti centralizētajai siltumapgādes sistēmai, savukārt virtuvēs tiek paredzētas elektriskās indukcijas plītis, kas ir gan energoefektīvas, gan drošākas un veselībai nekaitīgākas. Šī virzība nav tikai tehnoloģisks vai drošības jautājums – tā ir arī apzināta izvēle samazināt atkarību no fosilajiem energoresursiem, tostarp Krievijas izcelsmes dabasgāzes, un stiprināt enerģētisko neatkarību, kas pēdējos gados kļuvusi par būtisku drošības aspektu visai sabiedrībai.
Vienlaikus jāatzīst, ka iedzīvotāju paradumi un priekšstati ne vienmēr mainās tik strauji kā tehnoloģijas. Mūsu pieredze “Bonava Latvija” rāda – cilvēki, interesējoties par dzīvokļa iegādi jaunā projektā, joprojām nereti jautā par iespēju pieslēgt gāzes plīti ēst gatavošanai. Tā lielā mērā ir ieraduma lieta, kas nāk līdzi no iepriekšējās dzīvesvietas. Taču šādu iespēju savos jaunajos projektos nepiedāvājam. Būtiski uzsvērt, ka par gāzes apkuri jaunajos projektos pircēji faktiski neinteresējas vispār, jo priekšroku dod stabilām un prognozējamām izmaksām, lielākai drošībai un mūsdienīgiem, ilgtspējīgiem apkures risinājumiem.
Nozares dati šo virzību tikai apstiprina. Rīgas pašvaldības Siltumapgādes jautājumu komisijas statistika liecina, ka pēdējo desmit gadu laikā būtiski samazinājies to jauno objektu skaits, kuros kā galvenais kurināmais tiek izvēlēta dabasgāze. Ja 2014. gadā ar gāzi bija saistīti 67 % pieteikumu, tad 2024. gadā šis īpatsvars sarucis līdz 33 %. Vienlaikus strauji pieaugusi bezemisiju risinājumu – siltumsūkņu un elektrisko apkures sistēmu – daļa. Lai arī pēc 2023. gada krituma pērn Rīgā interese par gāzi uz brīdi nedaudz pieaugusi, ilgtermiņa tendence ir nepārprotama.
Svarīgi arī nošķirt jauno un veco dzīvojamo fondu. Vecajos sērijveida daudzdzīvokļu namos nereti trūkst pietiekamas elektroapgādes jaudas, lai pilnvērtīgi pārietu uz indukcijas plītīm, tāpēc gāze tur joprojām tiek izmantota kā praktisks risinājums. Savukārt jaunbūvēm šādu ierobežojumu nav – tās tiek projektētas ar mūsdienīgu inženiertehnisko infrastruktūru, domājot gan par energoefektivitāti, gan drošību.
Tieši drošības aspekts būvniecībā ir kritiski svarīgs. Jaunajos projektos apzināti tiek maksimāli ierobežota jebkāda pašdarbības iespēja, lai nepieļautu situācijas, kas var novest pie traģiskām sekām, kā tas notika Bauskas ielā. Kritiski svarīgā infrastruktūra – ūdens, apkures un elektrības pievadi – tiek projektēta tā, lai neatrastos dzīvokļos, bet gan koplietošanas tehniskajās zonās, savukārt dzīvokļos ir pieejami tikai gala izvadi. Turklāt ievērojama daļa inženierkomunikāciju tiek izvietota zem grīdas, padarot fizisku piekļuvi tām daudz sarežģītāku un būtiski mazinot risku, ka ar tām tiek veiktas nesankcionētas vai pretlikumīgas darbības.
Bauskas ielas traģēdija ir skarbs atgādinājums, ka drošība mājoklī nav pašsaprotama un to nedrīkst uztvert kā formālu prasību. Lai šādi gadījumi neatkārtotos, pirmais un būtiskākais solis ir turpināt konsekventu atteikšanos no dabasgāzes izmantošanas jaunajā būvniecībā, aizstājot to ar drošākiem, ilgtspējīgākiem un mūsdienīgiem risinājumiem. Vienlaikus ne mazāk svarīga ir sabiedrības izglītošana, skaidrojot gan ar gāzi saistītos riskus, gan ieguvumus, ko sniedz alternatīvi energoresursi un pārdomāti inženiertehniskie risinājumi. Tikai apvienojot atbildīgu projektēšanu, skaidru nozares kursu un informētu sabiedrību, iespējams būtiski mazināt traģisku nelaimes gadījumu risku nākotnē.
Autors ir Bonava Latvija pārdošanas un mārketinga vadītājs.
