Daugavpils Universitāte. Foto: Ivars Soikāns, LETA
Īstenojot reformas izglītībā, tai skaitā augstākajā izglītībā, ir aktualizējies jautājums par universitātēm reģionos. Jautājums skar Daugavpils Universitāti un Liepājas Universitāti. Kādu iespaidu statusa maiņa var atstāt uz reģiona sabiedrības apziņu un novadu saimniecisko attīstību? Kādā mērā tā veicina valstiskuma jēdziena izpratni sabiedrībā un studējošajos? Kā tiek realizēta izglītības pieejamības ideja?
Pētījuma “Letonika” ieguldījums valstsapziņas stiprināšanā
Valstiskuma jēdziens nav mirkļa atskārta, bet veidojas praktiskās pieredzes un zināšanu rezultātā. Šī jēdziena apjēgsmi par to, kas mēs visi, šeit Latvijā dzīvojošie, esam, par Latvijā mītošo cittautiešu etnisko, etnodemogrāfisko un sociālo situāciju zināmā mērā veicinājusi arī Valsts pētījumu programma „Letonika”. Tas bijis pētījums vairākos posmos un vairāku gadu garumā (2005 – 2009; 2010 – 2013; 2014 – 2017; 2018 - 2021). Pētījuma rezultāti tikuši prezentēti un apspriesti vairākās vietēja rakstura konferencēs un starptautiskos kongresos, ka arī publicēti monogrāfijās, kolektīvās monogrāfijās un rakstu krājumos. Pētījuma pirmo posmu gūto rezultātu apkopojums un galvenās atziņas tikušas publicētas apjomīgā četrsējumu izdevumā „Latvieši un Latvija” (2013), kura galvenais redaktors un iedvesmotājs bija prof. Jānis Stradiņš.
