Ilustratīvs attēls no pixabay.com
Tagad modē apsūdzēt banku sektora uzraugus (un pat banku sektoram garām gājušo premjerministru K.Kariņu) par pārāk lielo nežēlību pret nerezidentu biznesu, naudas atmazgāšanu un citiem ienesīgiem biznesiem. Esot no viena grāvja, kurā bijām ar naudas atmazgāšanas apjomiem, iebraukuši otrā grāvī, kad pat normāls uzņēmums nevarot atvērt kontu. Tagad vajagot izbraukt uz ceļa vidu. Daudzi sagaida tādu kā atslābumu, kuru varētu nodrošināt “draudzīgāki” regulējumi šeit Latvijā. Tomēr tam nav nekāda pamata, jo banku rīcības principus un kritērijus neizstrādā un neapstiprina šeit.
Bankas pārdala resursus
Pa retam palasot Starptautiskās norēķinu bankas viedokli un prognozes, ainu var iegūt skaidrāku un nobriest neizbēgamajai nākotnei.
Krīzes laikā, kura aizsākās 2008. gadā, valstu valdības izmantoja savā rīcībā esošos fiskālos un monetāros instrumentus. Krīzei attīstoties, daudzi uzņēmumi bankrotē, tomēr – kā norāda bankas eksperti – esot laika nobīde – proti, maksātnespējas vilnis iesākoties pāris gadus pēc iekšzemes kopprodukta (IKP) krituma (R.N.Banerjee u.c.). Pēc tam atkal pāris gadi paejot, līdz jauni uzņēmumi aizstāj kritušos. Arī šī iemesla dēļ bankas esot pašlaik vēl konservatīvākas attiecībā uz kreditēšanu.
