Andris Deniņš
Par uzturēšanās atļaujām apmaiņā pret īpašuma iegādi ir lauzti daudzi šķēpi – vieni uzsver lielās summas, ko Latvija iegūst, savukārt idejas pretinieki brīdina, ka pakāpeniski veidosies bīstama situācija, kurā Latvijas ekonomiskā izaugsme būs atkarīga tikai no uzturēšanās atļauju tirgošanas.
Uzturēšanās atļaujas nav laimes aka
Gadu no gada vislielākā ārzemnieku interese ir bijusi par iespēju saņemt uzturēšanās atļauju, iegādājoties Latvijā nekustamo īpašumu. Ārzemnieku interesi visbiežāk piesaistījuši dzīvokļi Rīgā un Jūrmalā, tāpat īpašumi pirkti arī Rīgas apkārtnē – Babītes novadā, Mārupē un Garkalnes novadā. Šajā kontekstā gan Eiropas Parlamenta deputāts Roberts Zīle pauž viedokli, ka pozitīvā ārvalstu nekustamā īpašuma pircēju ietekme uz pašvaldību budžetiem ir mīts. Piemēram, Jūrmalas iemītnieki budžetam dod mazākus ienākumus arī savu uzturēšanās paradumu dēļ, jo viņi jaunajā mājoklī pavada un pilsētā tērē naudu tikai dažas nedēļas gadā. Pašvaldībai infrastruktūra ap šiem mājokļiem ir jānodrošina šā vai tā, savukārt komunālo pakalpojumu sniedzējiem no ekonomiskā viedokļa jaunie “rezidenti” ir visai neizdevīgi patērētāji – jāiegulda lielas investīcijas ar mazu atdevi, jo viņu ūdens, elektrības, siltuma u.t.t patēriņš kopumā ir mazs.
