Guntars Traubergs. Publicitātes foto.
Kultūras ministrijas iecerētās radio kvotas tiek pasniegtas kā atbalsts Latvijas mūzikai. Es tam nepiekrītu. Ne tāpēc, ka radio nozare būtu pret Latvijas mūziku, bet tāpēc, ka šāds instruments 2026. gadā vienkārši vairs nedarbojas. Vēl vairāk – tas var kaitēt gan radio nozarei, gan pašiem Latvijas mūziķiem.
Vispirms precizēsim vienu būtisku lietu. Es apzināti saku Latvijas mūzika, nevis latviešu mūzika. Arī Kultūras ministrijas piedāvātie grozījumi attiecas uz Latvijā radītu mūziku, nevis tikai uz mūziku latviešu valodā. [1]
Tāpēc šis nav strīds par to, vai atbalstīt Latvijas mūziku. Mērķis ir saprotams un apsveicams – lai Latvijas autori, izpildītāji un producenti pelnītu vairāk un mūsu mūzika kļūtu konkurētspējīgāka. Tam piekrītu pilnībā. Es nepazīstu nevienu nopietnu radio profesionāli, kurš būtu pret Latvijā radītu mūziku.
Jautājums ir pavisam cits – kādi instrumenti 21. gadsimtā patiešām darbojas?
Tieši par to ir šī diskusija. Mūsdienu mediju vidi nosaka globāla konkurence, straumēšanas platformas, algoritmi un klausītāju brīva izvēle. Šīs problēmas nevar atrisināt ar pagājušā gadsimta instrumentiem. Radio kvota ir tieši tāds instruments – radīts pasaulei, kuras vairs nav.
Latvijas mūzika jau iekarojusi klausītājus – bez kvotām
Latvijā radītas mūzikas īpatsvars Latvijas radio ēterā jau šobrīd sasniedz gandrīz 20%. Saskaņā ar LaIPA datiem tas 2024. gadā bija 19%, ieskaitot sabiedriskā medija programmas. [2]
Šis rezultāts nav panākts ar administratīvu piespiešanu. To ir panākuši klausītāji. Viņi ir izvēlējušies šīs dziesmas, klausījušies tās un padarījuši tās populāras.
Latvijas mūzika jau šodien ir nozīmīga radio repertuāra daļa. Turklāt ir izveidotas radiostacijas, kas pilnībā veltītas tieši Latvijā radītai mūzikai. Tirgus šo procesu jau virza pareizajā virzienā.
Tāpēc rodas pavisam vienkāršs jautājums – kāpēc ar likumu lauzt to, kas jau strādā?
Es pilnībā piekrītu mērķim, lai Latvijas mūzika skanētu vairāk un lai autori pelnītu vairāk. Turklāt šis process jau notiek – vietējās mūzikas īpatsvars radio ēterā pieaug gadu no gada. Ja vēlamies vēl straujāku izrāvienu, tad darīsim to gudri – ar investīcijām, sadarbību un motivāciju, nevis ar administratīvu piespiešanu.
Ekonomiku mēģina pārvērst par politiku
Sākotnēji šī iecere tika pamatota ar ekonomiskiem argumentiem – lai Latvijas autori, izpildītāji un producenti saņemtu lielākus ienākumus no autortiesībām un blakustiesībām, bet Latvijas mūzika kļūtu konkurētspējīgāka eksporta tirgos.
Taču brīdī, kad ekonomiskie argumenti izrādījās nepietiekami pārliecinoši, diskusija strauji pārvērtās par valodas, nacionālās identitātes un pat drošības jautājumu.
Tas rada pamatotu jautājumu – kāpēc tieši tagad? Atbilde ir acīmredzama. Priekšā ir 15. Saeimas vēlēšanas. Priekšvēlēšanu aģitācijas periods sākās jau 2026. gada 6. jūnijā, un kultūras ministrs Nauris Puntulis radio kvotas publiski nosaucis par vienu no savām prioritātēm. [3]
Manuprāt, tas rada bažas. Likumu, kas ietekmēs veselu nozari, nevajadzētu virzīt priekšvēlēšanu gaisotnē tikai tāpēc, ka tas labi izklausās politiskajos saukļos.
Tā vairs nav diskusija tikai par kultūrpolitiku. Tā kļūst arī par politisku izvēli.
Situāciju vēl sarežģītāku padara tas, ka aiz šīs iniciatīvas aktīvi iestājas arī atsevišķas producentu un autoru organizācijas, kuras pašas būtiskā apjomā izmanto valsts finansējumu savu projektu īstenošanai. [4]
Vienlaikus sabiedrībai tiek radīts iespaids, ka runa ir par latviešu valodas aizsardzību. Taču tas nav precīzi.
Likuma projekts attiecas uz Latvijā radītu mūziku neatkarīgi no valodas. Savukārt latviešu valodas lietojumu regulē citi normatīvie akti. Sajaucot šīs divas atšķirīgās tēmas, diskusija kļūst emocionālāka, bet ne precīzāka.
Radio konkurē ar visu pasauli
Vēl pirms divdesmit gadiem klausītājs izvēlējās starp dažām FM radiostacijām. Šodien viņa telefonā ir Spotify, YouTube Music, Apple Music, SoundCloud, TikTok un desmitiem citu platformu ar miljoniem dziesmu pēc pieprasījuma. To saturu nosaka algoritmi un klausītāja izvēle, nevis valsts regulējums.
Nevienu no šīm globālajām platformām Latvijas likums neregulē. Regulē tikai vietējos radio.
Te arī slēpjas viens no lielākajiem riskiem. Ja komercradio iespējas konkurēt FM ēterā tiks mākslīgi ierobežotas, klausītāji nepāries uz citu Latvijas radiostaciju. Viņi vienkārši atvērs Spotify vai YouTube.
Rezultātā zaudētāji var būt visi – radio nozare, klausītāji un arī Latvijas mūziķi.
Pastāv vēl viena iespējamā blakne, par kuru runāts pārāk maz. Ja regulējums kļūs pārmērīgi ierobežojošs, populārākajām radiostacijām var rasties arvien lielāka motivācija attīstīt savu darbību digitālajā vidē, kur šādu prasību nav.
Tas nozīmētu, ka FM ēterā pakāpeniski samazinātos programmu daudzveidība, savukārt auditorija arvien vairāk pārietu uz starptautiskām straumēšanas platformām.
Nevar visām radiostacijām piemērot vienu un to pašu modeli.
Piemēram, European Hit Radio jau daudzus gadus iepazīstina Latvijas jauniešus ar aktuālākajām Eiropas un pasaules mūzikas tendencēm. Tā nav tikai izklaide. Tā ir iespēja būt daļai no kopējās Eiropas kultūrtelpas, sekot pasaules mūzikas attīstībai un vienlaikus radīt vidi, kurā arī Latvijas mākslinieki var tiekties uz starptautisku konkurētspēju.
Mūsu mērķim nevajadzētu būt tikai tam, lai Latvijas dziesma kļūtu populāra Latvijā. Mērķim jābūt daudz ambiciozākam – lai tā kļūtu par Eiropas un pasaules hitu.
Globālajā mūzikas industrijā panākumus nosaka pavisam citi faktori – talants, kvalitatīva producēšana, mārketings, investīcijas un eksporta potenciāls.
Hitus nerada likuma pants.
Turklāt arī valodas jautājums šajā diskusijā bieži tiek vienkāršots. Ja runājam par eksportspējīgu popmūziku, daudzos gadījumos konkurētspējīgākā izvēle joprojām ir angļu valoda. Šādu dziesmu autori un izpildītāji var būt dažādu tautību Latvijas iedzīvotāji.
Tas vēlreiz apliecina, ka likuma grozījumi pēc būtības ir stāsts par Latvijā radītu mūziku un tās ekonomiku, nevis par latviešu valodas lietojumu.
Ne zivi, bet makšķeri
Ja valstij patiešām ir ilgtermiņa stratēģija Latvijas mūzikas attīstībai, tad tai jāpalīdz radīt apstākļus jaunu hitu tapšanai, nevis jāregulē to atskaņošana.
Kvota ir zivs. Tā uz brīdi rada iespaidu par risinājumu, taču pati par sevi nerada nevienu jaunu dziesmu.
Makšķere ir pavisam kas cits. Tā ir ieguldīšana talantos, producentos, ierakstos, eksportā, digitālajā izplatīšanā un mārketingā. Tieši šie ieguldījumi rada vidi, kurā Latvijas mūzika kļūst konkurētspējīgāka un spēj sasniegt klausītājus arī ārpus Latvijas.
Investīcijas palīdz radīt jaunu mūziku. Kvotas tikai pārdala to, kas jau ir radīts.
Ar gudru sadarbību starp valsti un nozari, mērķtiecīgām investīcijām un skaidru ilgtermiņa stratēģiju var panākt daudz vairāk nekā ar administratīvu regulējumu.
Latvijas mūzikai vajag vairāk investīciju, vairāk eksporta un vairāk klausītāju. Nevis vairāk pienākumu.
Atsauces:
[1] Likumprojekta "Grozījumi Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā" definīcija par Latvijā radītu mūziku.
[2] LaIPA dati par Latvijā radītas mūzikas īpatsvaru radio ēterā 2024. gadā.
[3] LSM.lv, 2026. gada 3. jūnijs – kultūras ministra N. Puntuļa intervija raidījumā "Rīta Panorāma"; 15. Saeimas vēlēšanu priekšvēlēšanu aģitācijas perioda sākums – 2026. gada 6. jūnijs.
[4] Valsts kultūrkapitāla fonda un Kultūras ministrijas publiski pieejamā informācija par projektu finansējumu producentu un autoru organizācijām.
Autors ir mediju eksperts, radio uzņēmējs.
