Uz bijušās raķešu platformas novietota Alūksnē demontētā Ļeņina galva. «Mums bija uzdevums: armijai aizejot, visam jābūt ideālā stāvoklī. Pat lampiņai jābūt ieskrūvētai. Ūdens, elektrība, viss skaisti nokrāsots,» Leonīds Nikolajevičs (no kreisās) un Vladimirs Grigorjevičs pārdzīvo izdemolētās Zeltiņu bāzes likteni.
Alūksnes mežos bija astoņas kodolraķetes, kas Kubas krīzes laikā oktobrī pirms 50 gadiem kaujas gatavībā gaidīja palaišanu. Pilsētā joprojām dzīvo šo notikumu aculiecinieki, pensionēti militāristi
Iespējams, skaistākā diena šajā rudenī. Zilas debesis, vieglā vējiņā virpuļo dzeltenas bērzu lapas. Mežā, pa kuru staigājam, bērzu ir ļoti daudz. Daļa - precīzi taisnās rindās, tātad, stādīti. Bērzi ir ātraudzīgi, tos 60.gadu sākumā lika zemē, lai no gaisa nebūtu redzami robi, ko būvniecība izcirta 26 kilometrus no Alūksnes, meža biezoknī.
Šīs Ziemeļvidzemes pilsētas iedzīvotāji zināja, ka rokas stiepiena attālumā atrodas divi padomju karaspēka formējumi - 13 kilometrus no Zeltiņu bāzes arī Strautiņi. Bet pat nenojauta, ka abas šīs bāzes glabā kodolraķetes, un 1962.gada oktobrī bija ierautas notikumumu ķēdē, kas pasauli tikai par soli šķīra no atomkara.
