Ausma Jansone lepojas, ka viņas nams Klaipēdas ielā 126 bija viens no pirmajiem, kas Liepājā sāka ceļu uz renovāciju. Uz to pamudināja ne tikai iespēja ietaupīt, bet arī uzlabot ēkas tehnisko un vizuālo stāvokli. Foto — Edgars Pohevičs.
Liepāja pagaidām vienīgā Baltijā veiksmīgi virzās pretī zaļas pilsētas statusam. Ko tā darījusi, lai kļūtu par pirmrindnieci?
Braucot pa Vecliepāju, pat nenojautu, ka pie Tramvaja tilta manu 13 gadus veco Renault ikreiz piefiksē videokameras acs. Par to uzzinu no domes pārstāvja Kārļa Beihmaņa, kurš stāsta, kā aprēķina transporta radīto gaisa piesārņojumu pilsētā. Videokamera ar mākslīgā intelekta palīdzību nolasa mašīnas numuru, transportlīdzekļu reģistrā atrod datus par izmantoto degvielas veidu, kaitīgo izmešu klasi un pēc sarežģītas formulas, ņemot vērā arī braukšanas ātrumu, aprēķina radīto gaisa piesārņojumu.
Datu vākšana ir viens no soļiem, kas Liepājai palīdzēs sasniegt mērķi no 2006. līdz 2030. gadam samazināt oglekļa dioksīda emisijas par 80%. Tādu nosprauda Eiropas Komisija, piešķirot klimatneitrālas un viedas pilsētas misijas zīmi. Pavisam uz to pretendē simt pilsētu Eiropā. Tās būs paraugs pārējām, jo visām ES pilsētām jākļūst klimatneitrālām līdz 2050. gadam.
