Zīmējums — Ernests Kļaviņš
Nodokļu ieņēmumi no plānotā pērn atpalikuši par ceturtdaļmiljardu, toties izmaksu vajadzības aizsardzībai un citām svarīgām jomām tikai aug. Vai valsts pūliņi ēnu ekonomikas apkarošanā ir efektīvi, vai arī taisnība ekspertiem, kuri pārmet ambīciju trūkumu?
Gandrīz 100 tūkstoši jeb aptuveni 6% no visiem darbspējas vecuma iedzīvotājiem pērnruden saņēma vēstules no Valsts ieņēmumu dienesta, jo viņu bankas konta apgrozījums nesakrita ar deklarētajiem ienākumiem par vismaz 20 tūkstošiem eiro. Sociālajos tīklos tas radīja pamatīgu šūmēšanos. «Lai cik dīvaini tas izklausītos, kopumā rezultāts ir labs,» secina dienesta ģenerāldirektore Baiba Šmite-Roķe. No vēstuļu saņēmējiem aptuveni 13 tūkstošiem tiešām bija ienākumi, kurus vajadzēja deklarēt, un valsts budžets tā papildinājās par desmit miljoniem eiro.
Starp populārākajiem iemesliem, ar ko iedzīvotāji skaidrojuši papildu ienākumus, bija mantojums, pārskaitījumi starp saviem kontiem, nedeklarēta saimnieciskā darbība un azartspēļu laimesti — līdz trīs tūkstošiem eiro tie nav jāreģistrē, tāpēc šī apgalvojuma patiesums nav pierādāms. It kā saņemto laimestu skaits bija tik liels, ka VID ģenerāldirektore secina: «Vai nu tiešām Latvijas sabiedrība ir atkarīga no azartspēlēm, kam es ļoti negribētu ticēt, vai varbūt tie cilvēki saņem aplokšņu algu.»
Šogad iedzīvotāji atkal saņems šādas vēstules, bet to būs mazāk. «Mēs esam mācījušies,» atklāta ir VID vadītāja. Turpmāk adresātus atlasīs, vērtējot arī citus riskus, tāpēc loks būs šaurāks. Taču nav izslēgts, ka vēstules saņems arī tie, kas naudu skaitījuši starp saviem kontiem — VID to nevar zināt, ja nepajautā. «Mēs negribam skatīties jūsu maciņos un bankas kontu izrakstos. VID nav Lielais Brālis,» skaidro Šmite-Roķe.
Ja Saeima apstiprinās Finanšu ministrijas rosinātos likuma grozījumus, nākotnē viens no izvērtējamiem riskiem būs arī skaidras naudas iemaksa un izmaksa bankomātos. Likuma grozījumi paredz, ka VID saņemtu banku datus, ja iedzīvotājs iemaksājis vairāk kā 750 vai izņēmis vairāk nekā 1500 eiro. Finanšu ministrija cer tādā veidā no ēnas uz valsts budžetu pārnest papildu trīs miljonus. Taču Latvijas Darba devēju konfederācija to salīdzina ar šaušanu pa zvirbuļiem. Jo aplēstais ēnu ekonomikas apjoms valstī ir daudzkārt lielāks — aptuveni astoņi miljardi eiro.
Iespēja tikt pieķertam — 0%
Sergejs (vārds mainīts) strādā oficiālu darbu, bet papildus tam piestrādā būvniecībā. Par šīm haltūrām nodokļus nemaksā, jo pašam šķiet, ka godīgu tiesu nodokļu viņš samaksājis jau pamatdarbā. Turklāt tas šķiet pārāk sarežģīti — būtu jāmeklē grāmatvedis, jākārto papīri, viņš atmet ar roku. Papildus nopelnīto viņš saņem skaidrā un tāpat arī iztērē.
Septiņi no katriem 100 uzņēmējiem Latvijā uzskata, ka iespējamība tikt pieķertam, maksājot aplokšņu algu, ir 0%, liecina jaunākais ēnu ekonomikas pētījums. Tas ir stipri vairāk nekā kaimiņvalstīs — Lietuvā par nesodāmību pārliecināti 4%, bet Igaunijā 2,5% aptaujāto. Vēl 15% uzņēmēju uzskata, ka iespējamība tikt pieķertam ir mazāka par 10%.
Tieši soda neizbēgamībai ir būtiska ietekme uz ēnu ekonomiku, secinājuši tās pētnieki. «Samērā lielai uzņēmēju daļai ir nesodāmības sajūta,» Finanšu ministrija secinājusi anotācijā, kas pievienota jaunajiem likuma grozījumiem par skaidras naudas uzraudzību. Tās iemaksas un izmaksas dati domāti kā viens no instrumentiem, kas palīdzētu atklāt aplokšņu algu maksātājus.
«Ir konstatējama pamatota un datos balstīta korelācija starp ēnu ekonomiku un skaidras naudas apriti,» secina ministrija. Vislielākā sociālo iemaksu plaisa nedeklarēto algu dēļ, pēc VID aprēķiniem, pērn bijusi mazumtirdzniecībā (55 miljoni eiro), sauszemes transporta jomā (46), vairumtirdzniecībā (35) un specializētajos būvdarbos (26).
Ēnu ekonomika Latvijā pēdējos gados samazinās, tomēr joprojām ir liela problēma. Tās apjoms pērn pārsniedza 21% no iekšzemes kopprodukta, izmērījuši Rīgas Ekonomikas augstskolas profesori Arnis Sauka un Tālis Putniņš. Pusi šī apjoma — aptuveni četrus miljardus — veido aplokšņu algas, pētnieki aplēsuši, aptaujājot Baltijas valstu uzņēmumus.
Zem citiem karogiem
Latvijas iedzīvotāji vidēji nedēļā veic aptuveni 14 maksājumus. Gandrīz ceturtā daļa notiek skaidrā naudā, konstatēts Latvijas Bankas Maksājumu radarā šā gada februārī. Skaidras naudas popularitāte krīt — vēl pirms diviem gadiem skaidrā naudā notika aptuveni trešdaļa maksājumu.
Skaidras naudas iemaksu savā kontā 2023. gadā vismaz vienu reizi veikusi aptuveni puse aktīvo bankas klientu, bet vismaz 10 reizes gadā — aptuveni 12%, pastāsta Swedbank galvenā ekonomiste Līga Zorgenfreija. Vidējā iemaksas summa bijusi 200 eiro. Dati par pagājušo gadu vēl nav apkopoti, bet visdrīzāk apjoms būs samazinājies.
«Ēnu ekonomika noteikti ir būtiska problēma, un cīņa ar to ir apsveicama,» uzteic Zorgenfreija, bet norāda, ka viena no blaknēm bankomātu iemaksu un izmaksu uzraudzīšanai varētu būt neuzticēšanās pieaugums bankām. Un tas var vairot vēl biežāku kontu atvēršanu citās Eiropas valstīs. «Iedzīvotāji, kuriem ir bažas, ka viņus pārmērīgi uzrauga, vai viņiem ir tiesu izpildītājs uz kakla, kādi lieli parādi, vienkārši atver kontu citur, un tur saņem ienākumus — gan legālus, gan nelegālus. Un tas diemžēl ir ļoti vienkāršs veids, kā visu šo pasākumu apiet,» saka Zorgenfreija.
Īpaši populāra kļuvusi bankas kontu atvēršana Revolut un Paysera. Pārskaitījumu skaits no Latvijas bankas kontiem uz tiem esot «diezgan būtiski audzis». Daudzās nozarēs ar augstu ēnu ekonomikas īpatsvaru, piemēram, celtniecībā, parādījusies tendence samaksu par padarīto darbu prasīt vairs nevis skaidrā naudā, bet ar pārskaitījumu uz šiem ārvalstu kontiem. «Tā ir milzīga problēma,» uzsver Zorgenfreija un piebilst, ka to neatrisināsim ar striktu uzraudzību iekšienē, jo iedzīvotāji ļoti vienkārši var aiziet projām un darboties zem citas valsts karoga. Vienīgā cerība uz lielāku caurskatāmību būtu tad, ja ES pieņemtu vienotus noteikumus par to, kāda informācija bankām jāziņo par klientiem.
Pašlaik ES nodokļu administrācijas reizi gadā apmainās ar datiem par to, kas notiek katras dalībvalsts pilsoņu kontos. Tomēr informācija ir ierobežota, turklāt nāk ar pamatīgu laika nobīdi. Šā gada oktobrī Latvija saņems informāciju par 2024. gadu — konta atlikumu pārskata perioda beigās, procentu ienākumus no noguldījumiem vai obligācijām, saņemtās dividendes, ienākumus no finanšu aktīvu pārdošanas un citus ienākumus, piemēram, no uzkrājošās apdrošināšanas līgumiem.
«Mūsuprāt, tā ir šaušana pa zvirbuļiem,» ministrijas plānu stingrāk uzraudzīt skaidras naudas iemaksu un izmaksu vērtē Latvijas Darba devēju konfederācijas viceprezidente Ināra Pētersone. Tam piekrīt arī organizācijas vadītājs Kaspars Gorkšs. Šīm ēnu ekonomikas mazināšanas aktivitātēm — gan vēstulēm par ienākumu nesakritību, gan skaidras naudas uzraudzīšanai — trūkstot ambīciju. Līdzīgi kā plānam par birokrātijas un valsts izdevumu samazināšanu. Skaidras naudas iemaksu un izmaksu analīze šķiet nesamērīgs un represīvs risinājums, turklāt paredzētais ieguvums — pārāk mazs.
VID vadītāja šos pārmetumus nepieņem. Ja dienestam būs pieejama informācija par naudas iemaksām, «mēs neiesim pie tā viena Jāņa un Pētera, bet paskatīsimies, vai viņi gadījumā nestrādā kopā un varbūt pārējie darbinieki arī saņem algas, kas zemākas nekā nozarē vidēji, un regulāri iemaksā skaidru naudu bankomātā». Tad mēs ietu arī pie darba devēja, viņa skaidro. «Tās nav represīvās lietas, mēs to darām tādēļ, lai uzņēmējiem un cilvēkiem radītu godīgas konkurences vidi.»
Vienlaikus viņa uzsver — skaidra nauda ir legāls maksāšanas līdzeklis, ar šiem grozījumiem tas nekādā veidā netiks ierobežots. Datus par skaidras naudas apriti VID vērtēs kopainā ar citu informāciju. «Inspektors par konkrēto Jāni Bērziņu vai Ievu Liepiņu uzzinās tikai tad, ja tur izlēks ļoti, ļoti daudz risku, un tad ir skaidrs, ka Jānim vai Ievai [legāli] nav tādas naudas,» viņa vienkāršoti skaidro. 95% no procesa paveikšot elektroniskās sistēmas, kas darbojas pēc noteiktiem riska algoritmiem.
Iziešana no ēnas
Cik liels īsti ir ēnu ekonomikas apjoms, precīzi nezinām. Iespējams, tas reāli var būt nedaudz mazāks, nekā uztvertais, ko mēra ēnu ekonomikas indekss, pieļauj Luminor ekonomists Pēteris Strautiņš. Kā piemēru viņš min mazumtirdzniecību. Lielu daļu apgrozījuma šajā nozarē veido lielie uzņēmumi, kuros ēnu ekonomika «administratīvo un politisko iemeslu dēļ ir neiespējama», viņš saka. Ja rēķina, ka šajos uzņēmumos ēnu ekonomikas nav, tad mazajos uzņēmumos šim apjomam vajadzētu būt tuvu 100%, bet tam esot neiespējami noticēt.
Par ēnu ekonomikas apjomu ļauj spriest arī PVN plaisa — aprēķins par nesamaksāto PVN apjomu. Jaunākie dati pieejami par 2022. gadu, un tie Latvijai ir ļoti iepriecinoši. Pēc Eiropas komisijas novērtējuma, PVN plaisa Latvijā sarukusi līdz 5%. Vēl gadu iepriekš tā pārsniedza 10% un tā turējusies vairākus gadus. Tagad beidzot esam aptuveni tajā līmenī, kāds ilgāku laiku bijis Igaunijā.
Tas patiešām ir liels sasniegums, jo vēl 2014. gadā PVN plaisa Latvijā bija 23%, krāpšanas shēmas auga griezdamās. Daudz stingrāku noteikumu ieviešana PVN atmaksai ir nesusi augļus.
Pēdējo 15 gadu laikā ēnu ekonomikas apjoms ir ievērojami mazinājies visos mērījumos. Ēnu ekonomikas indeksā vēl 2010. gadā tā bija 38% apmērā no IKP.
Atalgojuma legalizēšana šo gadu laikā labi saskatāma, piemēram, kokrūpniecībā. 2014. gadā, kad aplokšņu algu īpatsvars valstī bija 20%, kokrūpniecībā tas bija 18%, 2022. gadā samazinājās līdz 15%, bet pērn līdz 12%. «Aplokšņu algu samazināšana meža nozarē nav vienkāršs jautājums — tas prasa gan valsts, gan nozares rīcību,» skaidro Latvijas Kokrūpniecības federācijas viceprezidents Kristaps Klauss. Liela nozīme bijusi gan VID aktīvajam darbam PVN shēmu izskaušanā, gan tam, ka bankas vairs neļauj katru mēnesi «izņemt dividendes», lai tās izmantotu aplokšņu algās.
Būtiska loma bijusi arī tam, ka Latvijas valsts meži kopš 2010. gada apaļkoku pircējiem prasa uzrādīt vidējās algas uzņēmumā. Ja tās acīmredzami ir pārāk zemas, viņus nepielaiž pie izsolēm. «To, ka šis instruments reāli strādāja, apliecina skaitļi un ilgtermiņa tendences. Jau dažus gadus pēc instrumenta ieviešanas aplokšņu algu īpatsvars kokrūpniecībā pazeminājās zem valsts vidējā līmeņa,» norāda Klauss.
Interesantas pārmaiņas vērojamas arī gaļas pārstrādes uzņēmumos. Pēdējo desmit gadu laikā astoņos lielajos nozares uzņēmumos sociālo iemaksu apjoms palielinājies vidēji piecas reizes. Uzņēmumā Forevers un Ādažu Desu fabrika pat deviņas reizes. Tikmēr šo uzņēmumu apgrozījums pieaudzis vidēji tikai divas reizes, vienīgi Ādažu fabrikai četrkāršojies. Tagad gandrīz visi astoņi uzņēmumi darbiniekiem maksā atalgojumu, kas atbilst vidējam nozarē vai ir tuvu tam.
Ticams izskaidrojums ir tieši algu legalizēšana, citādi būtu jāuzskata, ka varu šajos uzņēmumos pārņēmuši ludīti, kas salauzuši mašīnas un aizstājuši tās ar roku darbu, Ir pajokoja kāds nozares pārzinātājs.
«Gaļas pārstrādes uzņēmumi cīnās par darbiniekiem, kuru Latvijā ļoti trūkst. Tas ir viens no dzinuļiem, kāpēc algas aug,» skaidro nozares asociācijas valdes priekšsēdētājs Egils Immermanis, kas vada arī uzņēmumu Nākotne. Jo lielāks uzņēmums, jo mazāka tam interese un iespēja dzīvot ēnā. Ar uzņēmuma reputāciju neviens nespēlējas, viņš raksturo pašreizējo situāciju.
Starp lielajiem gaļas pārstrādes uzņēmumiem no nozares vidējā atalgojuma ievērojami atpaliek vienīgi Kurzemes Gaļsaimnieks. Spriežot pēc sociālo iemaksu apjoma un darbinieku skaita, vidējā alga pirms nodokļiem uzņēmumā ir tikai aptuveni 800 eiro. Tas šķiet savādi, jo pašu mājaslapā izliktais darba sludinājums gaļas izcirtējiem piedāvā 1800 eiro.
Immermanim nav izskaidrojuma, kāpēc Kurzemes Gaļsaimnieka algas atšķiras — minējums ir par reģionālām atšķirībām. «Varbūt viņiem paveicies, ka ir pierobežā un pieejams Lietuvas darbaspēks… Grūti pateikt. Šinī pusē katrā ziņā tā nav,» viņš salīdzina ar paša vadīto uzņēmumu Jelgavas novadā.
Kurzemes Gaļsaimnieka ražotne atrodas lauku apvidū, algas piedāvājumā jākonkurē tikai ar konkrētā apvidū esošiem uzņēmumiem, uzņēmuma pārstāve skaidro atšķirību no pilsētām. «Nozares speciālistiem ir jāpiedāvā konkurētspējīgs atalgojums nozarē, bet mazkvalificētam darba ņēmējam tiek piedāvāta konkurētspējīga darba alga konkrētā apvidū,» viņa skaidro. Uzņēmums atrodas Paplakā, aptuveni 35 km no Liepājas, un nodarbina gandrīz 500 darbinieku.
VID ģenerāldirektore nevar spriest, vai gaļas pārstrādes nozarē redzamā aina patiesi apliecina iznākšanu no ēnas, un nevar arī komentēt konkrētus uzņēmumus, bet norāda, ka darbs ar nodokļu nemaksāšanu, tajā skaitā aplokšņu algām, notiek nemitīgi. «Un absolūti lielākā daļa no mūsu aktivitātēm nav publiski redzamas.» Katru ceturksni daļa uzņēmumu saņemot vēstules, kurās VID norāda, ka atalgojums atpaliek no nozares vidējā. Pēc šāda brīdinājuma aptuveni piektā daļa uzņēmumu palielinot algas. «Tās ir mūsu maigās metodes.» Esot gan arī tādi, kas pēc pāris mēnešiem algas atkal pazemina, «un tad mēs atkal to redzam».
Dzer mazāk, pīpē mazāk
Pēdējo septiņu gadu laikā krietni pieauguši gandrīz visu nodokļu ieņēmumi. Pērn to kopējais apjoms veidoja gandrīz 36% no IKP. Piemēram, PVN ienesa valstij 3,9 miljardus eiro jeb nepilnus 10% no IKP, bet sociālās apdrošināšanas iemaksas pārsniedza 5,2 miljardus jeb 13%. Salīdzinājumam — vēl 2018. gadā šie nodokļu ieņēmumi bija stipri mazāki, attiecīgi 2,3 un 3,1 miljards eiro.
Pieauguma iemesli ir vairāki — inflācija, darba algu kāpums, ēnu ekonomikas kritums, banku virspeļņas nodokļa iemaksas, uzskaita VID vadītāja. Tomēr iekasētais apjoms nesasniedz Finanšu ministrijas nospraustos mērķus. Pagājušajā gadā ieņemts par 252 miljoniem jeb 1,7% mazāk, nekā plānots. Piemēram, akcīzes un PVN ienākumi atpalika par vairāk nekā 5%.
Šā gada pirmajos piecos mēnešos izdevies iekasēt par 0,9% vairāk, nekā plānots. Tomēr nav izdevies sasniegt mērķi ne PVN, ne akcīzes ieņēmumos — naftas produktiem ieņēmumi atpaliek par 3,2%, bet alkoholam par 4%.
PVN ieņēmumus stipri ietekmējis gan zemāks ekonomikas izaugsmes temps, gan sabiedrības piesardzība patēriņā, skaidro Šmite-Roķe. «Tā ir ģeopolitika. Cilvēki baidās tērēt, vairāk uzkrāj.» Savukārt akcīzes nodokļa mērķis ir ierobežot veselībai un videi kaitīgo vielu patēriņu, un tas arī izdodas. Alkohola un cigarešu patēriņš krītas. Tāpat arī degvielas patēriņš, kaut arī tam gan «nevajadzētu samazināties», norāda VID vadītāja. Dienests pētījis, vai samazinājums nav saistīts ar nelegālo tirgu, bet apstiprinājumu nav guvuši. Secināts, ka visdrīzāk lielie pārvadātāji izvēlas uzpildīties kaimiņvalstīs, kur degviela ir lētāka. Polijā var ietaupīt līdz pat 20 centiem litrā.
Lielie parādi
Miljoniem eiro nenonāk valsts kasē arī tāpēc, ka uzņēmumiem uzkrājas lieli nodokļu parādi, kurus atgūt vairs neizdodas. Vairākus gadus pēc kārtas SIA Bebriko ieņēma pirmo vietu valsts lielāko nodokļu parādnieku topā. Bronzas stieņu un cauruļu ražotājs, kas iepriekš bija pazīstams ar nosaukumu KMM Metāls, pamanījās valstij palikt parādā 14 miljonus. 2015. gadā audits tajā atklāja PVN izkrāpšanas shēmas — faktiski nenotikušus darījumus par metāla lietņu piegādi. VID konstatēja, ka fiktīvajiem piegādātājiem nebija ne materiāltehnisko līdzekļu, ne transporta, ne darbaspēka, lai veiktu šādus darījumus.
Fiktīvie sadarbības uzņēmumi tika likvidēti. Bet kopš pagājušā gada nogales likvidēts arī Bebriko. Un zudušas VID cerības atgūt lielo parādu. Maksātnespējas procesā no 14 miljoniem valstij izdevās atgūt tikai 16 tūkstošus eiro.
Jūlija sākumā 54 tūkstoši juridisko personu valstij bija parādā kopumā 291 miljonu eiro. No tiem 78 miljonus valsts atzinusi par reāli nepiedzenamiem. Lielākoties tāpēc, ka parādniekiem nav naudas vai mantas, uz ko vērst piedziņu. Bet parādiem 132 miljonu vērtībā apturēta nokavējuma naudas aprēķināšanu, jo uzņēmumi kļuvuši maksātnespējīgi.
VID ir viens no lielākajiem kreditoriem maksātnespējas procesos, taču tajos izdodas atgūt pavisam niecīgu daļu. No 2022. gada līdz šā gada pirmajam pusgadam atgūti nepilni 34 miljoni jeb mazāk nekā 5% no kopējā apturētā parāda.
Tikmēr visi trīs likvidētā Bebriko īpašnieki pašlaik turpina uzņēmējdarbību citās firmās.
Mārim Niedram pieder lauksaimniecības uzņēmums 12, kam gan nav vērā ņemama apgrozījuma. Mārim Dzenītim — izmitināšanas uzņēmums Askanio, kurš pagājušo gadu beidzis ar gandrīz 35 tūkstošu eiro zaudējumiem un sešiem tūkstošiem nodokļu parāda. Bet Kasparam Losam pieder četri uzņēmumi. No tiem tikai vienam, atkritumu un lūžņu vairumtirgotājam T-Metāls, pērn bijis būtisks apgrozījums, bet uzņēmums darbojies ar 56 tūkstošu eiro zaudējumiem.
Par 57 miljoniem jeb piekto daļu visu uzņēmumu parādu atbildīgas desmit firmas. Pēc Bebriko likvidēšanas topa augšgalā ierindojies ēdināšanas uzņēmums Tokyo City, kam izveidojies 11,9 miljonu eiro nodokļu parāds. 2017. gadā LTV raidījums Aizliegtais paņēmiens atmaskoja, kā uzņēmumā maksā aplokšņu algas. Divus gadus vēlāk atklājās, ka par pārkāpumiem sodītas tikai divas filiāļu direktores.
Sodītie uzņēmumi tika likvidēti, bet to vietā nāca citi, un restorāni turpināja darbu. Vecie uzņēmumi palika kā tukšas čaulas, no kurām valsts, darbinieki un citi kreditori vairs nevarēja atgūt līdzekļus. 2021. gadā VID tomēr vērsās pret pašu Tokyo City un piedzina no tā trīs tukšo čaulas uzņēmumu parādus, bet gadu vēlāk tiesa pasludināja uzņēmumu par maksātnespējīgu. Tokyo City pieder Krievijas pilsonim Aleksejam Sluzovam.
Parādnieku topa otro vietu ieņem uzņēmums East—West Transit jeb Latvijas Nafta. Šis uzņēmums iepriekš saņēmis lielu VID labvēlību un uzticības kredītu. 2021. gadā kovida krīzes karstumā VID tam izmaksāja pusmiljona eiro grantu, kompensējot apgrozījuma kritumu. Jau tobrīd uzņēmuma parāds pārsniedza miljonu. Grantu tas drīkstēja tomēr saņemt, jo bija noslēdzis ar VID vienošanos par parāda samaksu.
East—West Transit figurē vairākos tiesas spriedumos saistībā ar fiktīviem darījumiem, lai izkrāptu no valsts it kā pārmaksātu PVN. Piemēram, 2018. gadā iesaistījās fiktīvu darījumu ķēdē par divu miljonu litru dīzeļdegvielas iegādi no Baltkrievijas, kā rezultātā valstij nesamaksāja vairāk kā 442 tūkstošus eiro. Pieķerti krāpšanā, uzņēmuma pārstāvji vainu tiesā atzina un kaitējumu atlīdzināja. Kāpēc VID tik labticīgi uzticējās East—West Transit, kura parāds nu jau desmitkāršojies?
VID vadītāja nevar komentēt par konkrēto uzņēmumu, bet norāda, ka darbinieki ņem vērā noteiktas vadlīnijas, tajā skaitā — vai uzņēmumiem ir pamatlīdzekļu bāze, piemēram, mašīnas. Turklāt aicina ņemt vērā, ka ir uzņēmumi, kas ik mēnesi nodokļos maksā vairākus miljonus eiro, tāpēc par lieliem parādniekiem var kļūt pat tad, ja aizkavējies tikai viens maksājums.
Uzņēmumi ar lielākajiem nodokļu parādiem
30. jūnijā (miljoni eiro)
- Tokyo City 11,9
- East—West Transit 10,5
- A Holding 8,7
- Baltā bura 5,9
- Burlat 5,1
- M & L ekspedīcija 3,7
- Rīgas apsardzes sabiedrība 3,6
- Kolonna Invest 2,8
- Projekts PBI 2,7
- Makkons 2,4
Avots: VID
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem
