Droši vien ir kāds svarīgs iemesls, kāpēc Ziemassvētki šogad šķiet nākam par strauju, taču neesmu to vēl atšifrējusi
Varbūt vienkārši gribas vismaz pāris baltu, skaistu ziemas nedēļu, kurās vēl nav nekādu pirmssvētku kārdinājumu, nekādu cukursaldo dziesmiņu, piparkūku siržu, skuju smaržu un karstvīna skurbuma. Vienkārši skaistas nedēļas, kurās kalendārs un pasaule neko nediktē, nelūdz un negaida. Skaistas nedēļas, kurās ir tik daudz klusuma, cik nepieciešams, lai atgūtu dzirdi.
Piemēram, ģeniālais klavierdīdītājs Vestards Šimkus, kas šonedēļ ir pastāstījis mums savas pirmssvētku pārdomas, ies tieši mežā! Vilkatīga vēlme pastaigāt pa naksnīgo piesnigušo piemājas mežu ir viņa ceļš uz mieru. Un uz Ziemassvētkiem. Jo tie viņam ir Jēzus piedzimšanas svētki, par kuriem grūti iedomāties vēl ko mierpilnāku, ja jau reizē ar Dieva dēlu piedzimst oriģinālākā no pasaules idejām: «Mīli savu ienaidnieku!»