Vara vienmēr īstenojas caur indivīdiem, nevis tiek pret viņiem pielietota
Kā akmens ieplunkšķot ūdenī uzsit šļakatas, tā šo Mišela Fuko citātu atmiņā uzjundīja ziņa, ka 66 procenti aptaujāto uzskata par ticamu iespēju, ka šoruden Latvijā varētu notikt mēģinājumi viltot vēlēšanu rezultātus. Par iepriekšējām vēlēšanām gan lielākajai daļai ir ticība, ka rezultāti bijuši godīgi. Tātad pa šo laiku paļaušanās uz citu šaizemiešu godprātīgumu ir stipri padilusi. Taču, ja šo ziņu pārtulkojam pēc Fuko padoma, tad neuzticēšanās kādiem ļaunprāšiem nozīmē galvenokārt jau nepaļaušanos uz saviem spēkiem tikt ar viņiem galā. Savi spēki dilst?
Māksliniecei Džemmai Skulmei, mūsu šīsnedēļas kultūras intervijas viešņai, sagaidot 85.gadskārtu, ir atziņas par spēku izsīkšanu. «Ķermenis vairs netur,» viņa saka par fiziski grūto gleznošanas procesu. Pārcilājusi Renuāra (sēja otu pie spēku zaudējušajām rokām) vai Matisa (kļuvis akls, izgrieza no papīra ornamentus) risinājumus, viņa nonākusi pie sava: «Pēc iespējas neko lieku nedarīt. Trāpīt.» Izdomāt, tikai tad darīt. Un neaizmirst paskatīties uz darbu «no pakalna» - nomainīt ierasto skatpunktu, kaut vai noliekties un ačgārni caur kājstarpi paskatīties uz rezultātu, lai tiešām to saredzētu.