Jaunumi vilina un reizēm liek arī vilties, bet katrā ziņā savibrē esošo kārtību. Mūsu diezgan konservatīvajā Latvijā nav ierasts redzēt melnādainu priesteri, taču tāda ir jaunā realitāte — sarūkošais iedzīvotāju skaits nozīmē arī mazāk studēt gribētāju Garīgajā seminārā, tāpēc baznīcas gani sākuši aicināt viesus no tāltālām zemēm. Latvijā ieradušies kalpot jau divi katoļu garīdznieki no Nigērijas. Arī Indijas. Un Vjetnamas. Mācās runāt latviski, ēst griķus un nenosalt mūsu spelgonī. Šajā žurnālā aprunājāmies, kā viņiem te klājas.
«Dievs ir mīlestība,» bijuši pirmā melnādainā priestera Emanuela Akubues pirmie vārdi latviešu valodā. Par laimi, tajos nav nevienas šņāceņu skaņas, ar ko Emanuelam neiet viegli. Bet vēl trakāki par šņācošiem burtiem ir neganti cilvēki, ar kādiem arī gadās sastapties uz ielas vai pat draudzēs. Taču jaunie priesteri kristīgā lēnprātībā atkārto, ka ieradušies šeit kalpot. Kamēr viņi mācās latviešu valodu, varbūt arī mēs varam kaut ko mācīties no viņiem?
