Izrāde Kam bail no Virdžīnijas Vulfas? ir nāvējošs psihoanalīzes seanss, kurā Elīnas Vānes Marta viegli ievelk arī jauno universitātes pasniedzēju — Krišjāņa Stroda Niku un viņa Zaķi, ko spēlē Ieva Estere Barkāne. Foto — Jānis Šatrovskis
Režisore Inese Mičule Valmieras teātrī iestudējusi Kam bail no Virdžīnijas Vulfas?, pagriežot Latvijā labi zināmo lugu negaidītā virzienā. Pārliecinoši
Valpurģu nakts. Tā pirms gadiem četrdesmit kritika rakstīja par vienu no pirmajiem Edvarda Olbija lugas Kam no Vulfa kundzes bail? iestudējumiem ne tikai Latvijā, bet visā padomju areālā. Divi pāri no akadēmiskajām aprindām — visu pieredzējušie Džordžs un Marta un universitātes pilsētiņas jaunpienācēji Niks ar sieviņu Haniju — pēc oficiālās pieņemšanas sarīkotā dzerstiņā atklāja tik melnas personiskās dzīles un tik dzīvniecisku spēju ienīst savu tuvāko, ka tirpas skrēja pār kauliem.
Joprojām atceros to Naura Klētnieka iestudējumu Liepājas teātrī — nekas līdzvērtīgs šim ķirurģiskajam griezienam dzīvā miesā un smadzenēs līdz tam uz skatuves nebija redzēts. Internetā joprojām klīst liecinājums par šo izrādi — fotogrāfija ar Dzintras Klētnieces antīkai traģēdijas maskai līdzīgo seju, ko sasvītrojušas acu tušas tērcītes. Tas patiesi bija raganu sabats, nāvējošs virpuļviesulis, kuru pārcietušie, iespējams, dzīvos ilgi un laimīgi.
