Anastasija. Publicitātes foto.
Turpinājums. Pieaugšana — kā izmainījušies Ivara Selecka savulaik filmētie pirmklasnieki
Septiņu gadu laikā vienradži no Stoļerovas — maza ciemata starp Rēzekni un Ludzu — ir pazuduši. Pirms tam tie apdzīvoja Ivara Selecka dokumentālās filmas Turpinājums (2018) varones Anastasijas iztēli. Anastasija ir viena no pieciem bērniem, kuru skolas gaitu sākšanu tolaik dokumentēja kinoklasiķis Ivars Seleckis. Šoreiz dokumentālajā filmā Turpinājums. Pieaugšana, ko Seleckis režisējis kopā ar Armandu Začu, vērojam gan Anastasiju, gan pārējos viņas laikabiedrus — rīdziniekus Gļebu un Zani, kā arī Kārli un Aneti no Kusas un Vecpiebalgas.
Dokumentālā diptiha otrā daļa sākas ar jaunu mācību gadu: bērni vai, precīzāk, pusaudži ir sākuši skolas gaitas 8. klasē, bet filmas finālā gatavojas absolvēt pamatskolu. Bērnišķīgi enerģiskais entuziasms un no realitātes projām dreifējošā iztēle ir izzudusi, tā vietā skaidri jaušama jauno cilvēku tuvošanās pieaugušo pasaulei, pret ko daži vēl joprojām nedaudz dumpojas, iebilstot vecākiem un pat dzenot viņus laukā no istabas. Anastasija gan jau šķiet gandrīz pieaugusi — viņai šos gadus bija jārūpējas par jaunāko brāli un jāpalīdz saimniecības darbos.
