Zintis Sils ar savu pirmo stāstu krājumu Apvārsnis, kas iznāca maija beigās. Izdevniecība Dienas Grāmata. Foto — Ieva Salmane
Trīs jaunie rakstnieki, kuriem šogad iznākušas pirmās grāmatas, stāsta, kā pie viņiem atnāk stāsti un kāpēc ir svarīgi tos palaist pasaulē
Postpadomju maģiskais reālisms
Galvenais ir nemīzt — šādu veltījumu Zintis Sils (21) ieraksta manā Apvāršņa eksemplārā. «Kad saproti, ka dzīve ir diezgan liels teātris, ir divas iespējas, kā šo teātri strukturēt: vai nu padarīt interesantu nemīžot, vai arī tas būs ļoti garlaicīgs,» viņš paskaidro.
Jaunais rakstnieks nupat noslēdzis otro starptautisko attiecību un Eiropas studiju gadu Rīgas Stradiņa universitātē. Pavasara semestri aizvadījis Erasmus apmaiņas programmā Slovēnijā. Viņam patīk nodarbes, kas sniedz adrenalīnu, — lēkšana ar izpletni un būšana zemessardzē. «Laiku pa laikam pats sevi atrodu kādā stāstā. Tā ir neizdibināma vilkme uz piedzīvojumiem un interesanto.»
