Ziemassvētku vecītis. Foto: EPA/LETA
Senči Ziemassvētkus svinēja vienu vakaru un nākamo dienu, nevis nedēļu, turklāt Ziemassvētkos gāja ķekatās
Doma laukumā, aiz tirdzniecības būdas aizslēpies, bārdu nolaidis, smēķē Ziemassvētku vecītis. Katru gadu slimnīcās nonāk daži salatēti - parasti viņi paziņo, ka vates bārda aizdegusies no svecīšu liesmiņām vai brīnumsvecītēm. Man nav pieredzes šajā jomā, bet esot sintētiska bārda, kas degot gauži labi līdz ar salavecīša ādu, ūsām, uzacīm un skropstām. Kādam salatētim bārdas degšanu bija mēģinājuši dzēst ar šņabi.
Pārāk dziļus apdegumus neesmu redzējis, bet ārstēšanas metodes ir visdažādākās - vislabāk izskatās, ja salatētis noziests ar krējumu. Padomju un Atmodas laikā katru gadu uz slimnīcu ar sejas apdegumu tika atvests arī kāds rūķis bērnudārza vecumā. Rūķim sejas apdegums bija ļoti nopietns, jo maigā bērna āda sadega švirkstēdama līdz ar mākslīgo bārdu. Pēdējos gados bērniem bārdu pantiņu skaitīšanas laikā vairs nesien vai šādos brīžos iztiek ar elektrisko svecīšu virtenēm.
