Lāčplēša dienā pie Rīgas pils mūra pērn. Foto: Inga Nestere, F64
Pagājuši 25 gadi, un varam atskatīties, kā dzimusi tradīcija likt svecītes Rīgas pils mūrī Lāčplēša dienā
Latvijas pirmās neatkarības gados šāda tradīcija gan nepastāvēja. 11. novembris bija Latvijas armijas svētki un iespēja godināt Lāčplēša ordeņa kavalierus. Svecītes logos un ploškas ielu malās lika Latvijas Republikas proklamēšanas dienā 18. novembrī [Ērgle, Z. Pāri gadiem bērnības zemē. Rīga: 2010, 62. lpp. un citur].
Patiešām ir atrodamas ziņas, ka svecīšu likšana Daugavmalā (1989. gadā centās atjaunot vēsturisko 11. novembra bulvāra nosaukumu [skat. A. Radiņa rakstu 1989. gada 10. novembra «Padomju Jaunatnē»]) ir Atmodas laikā dzimusi tradīcija un tās saknes meklējamas tautas pašapziņas izpausmē.
1988. gada 11. novembrī Rīgas pils Svētā Gara tornī tika uzvilkts sarkanbaltsarkanais karogs, kuru toreiz vēl piesardzīgi dēvēja par nacionālo karogu. Plašāk zināma ir cīņa par Latvijas valsts karoga un Rīgas pilsētas karoga uzvilkšanas vietām, kas miermīlīgi beidzās, Rīgas karogu paceļot augstākajā, pret Rīgas pilsētu vērstajā Triju Zvaigžņu tornī, nosargājot Svētā Gara torni.
