Slēgtie Ķemeru sanatorijas vārti. Foto: Lita Krone, LETA
Kāpēc mēs, Latvijas patriotiski noskaņotie Saeimas deputāti un iedzīvotāji, cīnāmies par Ķemeru sanatorijas nākotni un valstiski stratēģiskās kurortoloģijas nozares atjaunotni?
Tāpēc, ka "Ķemeru sāga" ilgst 15 gadus, un sanatorijas attīstība sakārtosies, vai nu tagad, vai nekad. Piedāvāju šā brīža situācijas apskatu, analizējot šovasar uzradušos SIA "Ominasis Latvia" mirušā īpašnieka atstātās mantojuma masas administratora pilnvaroto pārstāvju (tiesā ir apstrīdēta pilnvara) - advokātu vēstuli ar vēršanos pret Ķemeru sanatorijas pārdošanu Jūrmalas domei.
Mīkstčaulīgā nespēja turpinās
Mīkstčaulīga nespēja iestāties par savas valsts interesēm glābt Eiropas mēroga kūrorta potenciālu - Ķemeru sanatorijas kompleksu - ir pareizākais formulējums valsts aparāta izrādītajam ilggadīgajam vājumam risināt šo valstiski nozīmīgo jautājumu. Tā vietā, lai lauztu pretvalstisko privatizācijas līgumu, kurš Latvijai ir nesis tikai un vienīgi zaudējumus, gan pārdodot sanatoriju un visus urbumus par nieka 900 000 latiem (no kuriem 70% varēja maksāt privatizācijas sertifikātos), gan reizē arī iznīcinot valsts kūrorta politiku kopumā, nodarot nopietnu un ilggadīgu kaitējumu Latvijas tautsaimniecības izaugsmei. Pats trakākais, ka gadu no gada tiek demonstrēta absolūta piekāpšanās apšaubāmu investoru gribai un nespēja darboties valstiski. Izpēte par šiem jautājumiem vēl notiek Saeimas Parlamentārās izmeklēšanas komisijā, un, cerams, nonāksim arī pie visai skarbiem secinājumiem, kuriem būs tālejošas sekas.
