Evija Trifanova, LETA
Pasaules Bankas ekonomists Trumans Pakards vērtē Latvijas budžeta mazināšanu
Piektdien noslēdzas Pasaules Bankas (PB) misija Rīgā, kurā ar Latvijas amatpersonām apspriesti ieteikumi, kā samazināt nākamā gada budžetu un turpināt strukturālās reformas izglītībā un veselības aprūpē. Gala vērtējumu misija iesniegs jūlijā. PB vadošo ekonomistu Eiropas un Centrālāzijas jautājumos Trumanu Pakardu (Truman Packard) Ir.lv intervē žurnālisti Sanita Jemberga un Pauls Raudseps.
Sāksim ar ziņu, kas pāršalkusi visus medijus – PB rosina Latvijā likvidēt sporta skolas, treneri paliks bez darba. Kādi ir PB ieteikumi par izglītību?
Mēs neesam ieteikuši valdībai samazināt izglītības budžetu. Par sporta skolām es pirmo reizi dzirdēju ceturtdien pēcpusdienā. Ir ļoti svarīgi, lai strukturālājām reformām izglītībā, kas sākās ar 2010.gada budžetu, ļautu iesakņoties. No tām tiek gaidīti ārkārtīgi lieli ieguvumi ne tikai izglītības efektivitātē, bet arī kvalitātē, samazinot izglītības sistēmu tā, lai tā atbilstu demogrāfiskajai situācijai. Jums ir mazāk bērnu.
Mēs jau redzam izmērāmus rezultātus efektivitātes ziņā. Kvalitātes ziņā vēl gadus 2 – 3 droši vien būs jāpagaida. Taču mēs esam teikuši valdībai, ka izglītības budžeta samazinājums tālāk nav vēlams, jo īsā laikā izdarīts ļoti daudz.
Ziņas par sportu ir pārsteigums, un man ir jānoskaidro, ko mēs par to domājam. Taču, hipotētiski runājot, ja pašu uzstādīto fiskālo mērķu sasniegšanai ir jāsamazina budžets, nevar būt nevienas ''svētās govs''. Kāpēc lai sportu izslēgtu no šīs analīzes, īpaši, ja runājam, cik slimnīcu gultasvietu jālikvidē, cik daudz skolotāju jāatlaiž, vai var atļauties bērnudārzus? Vai kāds tiešām var iedomāties, ka šādos apstākļos var neizvērtēt kādas izdevumu daļas lietderību?
Kas attiecas uz pamatskolām un vidusskolām, mēs esam ieteikuši būt uzmanīgiem un vairāk negriezt. Taču rekomendējam, ka naudas apjoms, kas seko vienam arodskolēnam un vienam vidusskolniekam, ir vienāds, un tas nozīmē atteikšanos no stipendijām, palielinot ģimenes valsts pabalstu. Tas nepieciešams, lai, pieņemot lēmumu par bērna tālākizglītību vidusskolā vai arodskolā, nebūtu papildu motivācijas naudas dēļ sūtīt otrajā.
Uzreiz pieejamā stipendija, ko maksā nevis mājsaimniecībai, bet studentam, kļūst par lielu vilinājumu neizvēlēties vidusskolu. Tas var nolemt veselu sabiedrības grupu zemākiem ienākumiem visas dzīves laikā. Nabadzīgākām ģimenēm ir ļoti liels vilinājums izvēlēties tūlītēju labumu, nevis nākotnes augļus.
Augstākajā izglītībā īstermiņā nav nepieciešams samazināt universitāšu finansējumu. Taču ilgākā laikā Latvijai vajadzētu pāriet uz modeli, kurā budžeta finansējums budžeta vietām tiek sadalīts daudz izvēlīgāk, vērtējot tā nepieciešamību katram studentam. Pagājušajā gadā mēs redzējām samazinātu finansējuma apjomu, bet to pašu budžeta vietu skaitu. Vienam studentam tiek piešķirts mazāk naudas. Tas nav loģiski!
