Minskā aizturētie. Foto: AFP/LETA
Baltkrievijā “apakšas vairs negrib”, bet augšas “vēl var”. Tikai – cik ilgi un ar kādiem līdzeļiem?
Trešdienas pievakares Baltkrievijā gaidāmas notikumiem bagātas. Šonedēļ galvaspilsētā Minskā un vēl aptuveni desmit lielākajās pilsētās kārtējo reizi notika masu pasākumi, kuru dalībnieki pauda neapmierinātību ar stāvokli valstī – vispirms jau ar plašu iedzīvotāju slāņu ekonomiskā stāvokļa pasliktināšanos. Taču fonā jau iezīmējas prasība pēc valsts politiskās dzīves demokratizācijas un tiek nopietni apšaubīta “Eiropas pēdējā diktatora” Aleksandra Lukašenko autoritārā rezīmas saglabāšanās lietderība.
Lai nu ar ko, bet ar politiskajiem oponentiem Lukašenko līdz šim tika galā itin sekmīgi. Tiesa, tie laiki, kad “Batjkam” nevēlami cilvēki vienkārši pazuda, ir pagājuši, un, cerams, uz neatgriešanos. Režīms opozīcijas apkarošanai atrada “civilizētākas” metodes. Taču Lukašenko personiskās varas saglabāšanai tās bija derīgas tikai relatīvas ekonomiskās stabilitātes laikā. Baltkrievija vārda tiešā nozīmē bija sociālistiskās plānveida ekonomikas saliņa bijušās “sociālisma nometnes” teritorijā. Falši “ekonomiskie brīnumi” var noturēties kādu laiku, bet ne bezgalīgi. Baltkrievija labi ilustrē šo atzinumu.
