Mūsu bērni ir izturīgi. Viņi gaida, kad temperatūra nokritīs zem -20 grādiem, nebūs jāiet uz skolu, bet varēs doties laukā spēlēties ar draugiem.
«Vai gatavosi man ēdienu, līdz nāve mūs šķirs?»
«Ja gatavošu es, tad nāve mūs šķirs pavisam drīz.»
«Nopērc man vīnu!»
«Tev rīt uz darbu. Kādu vēl vīnu?!»
«Sarkano.»
Ziema ir laba, jo var ietīties šallē un neviens nemanīs, kā tu dungo līdzi austiņās skanošajai dziesmai.
Ar katru dienu arvien grūtāk pamosties. Šķiet, es sāku slīgt ziemas miegā.
«Ko jūs mākat darīt profesionāli?»
«Es māku profesionāli gulēt.»
Es vēlos iemācīties vakaros aizmigt tikpat ātri, kā rītos pēc modinātāja zvana.
Esmu pavisam vienkāršs cilvēks, bet sesija ļoti sarežģīta...
Studenta dilemma: kā gan es varu iemācīties vēsturisku notikumu datumus, ja es pat neatceros, kas notika vakar?
