Emīls Asars. Zīmējums — Ernests Kļaviņš
No Baltkrievijas cietuma atbrīvotais latvietis Emīls Asars (23) stāsta, kā izdevās nesalūzt ieslodzījumā
Ar Emīlu tiekamies Rēzeknē, viņš laipni piedāvā sagaidīt mani pie vilcienu stacijas. Ģērbies biezā, garā mētelī un adītā džemperī. Mati apgriezti pavisam īsi, un viņa acīs redzu nogurumu. Savās mājās Rēzeknē viņš ir atpakaļ tikai trīs dienas. «Joprojām jūtos kā sapnī,» viņš atkārto vairākkārt.
Emīls piedāvā aprunāties turpat stacijas ēkā. Tā ir gandrīz tukša, un mēs ieņemam vietu pie loga. Viņš sākumā ierosina runāt krieviski, jo vēlas ieslodzījumā pārdzīvoto izstāstīt pēc iespējas ātrāk. Atbildu, ka labprātāk runātu latviski, un puisim tā nav problēma — visa saruna norit bez aizķeršanās.
Emīls pavadījis Baltkrievijā tieši gadu. Pērn 11. septembrī viņu aizturēja Pāternieku robežkontroles punktā, bet šogad 10. septembrī atbrīvoja, un nākamajā dienā viņš ar pārējiem nonāca Lietuvā. Šī 52 atbrīvoto grupa bija lielākā, ko līdz šim apžēlojis Baltkrievijas diktators Aleksandrs Lukašenko. Kopš pagājušā gada jūlija, cenšoties uzlabot attiecības ar ES un ASV, viņš atbrīvojis vēl 314 ieslodzītos.
