Pagājušonedēļ mani apciemoja Amerikas studiju biedrene no Indijas, un īsajās dienās es parādīju viņai ne tikai savas mīļākās Latvijas vietas, bet līdzsvaram arī kaut ko no okupācijas laiku šausmām.
Kā žurnāliste viņa aktīvi interesējas par pasaules norisēm, bet, pirmo reizi esot šajā Eiropas malā, bija patiesi aizkustināta, cik sena ir mūsu vēsture, cik unikālas un stipras latviskās tradīcijas. Un pārsteigta, cik svarīgi mūsu drošībai ir tas, lai Rietumu vērtības noturas un pasaules kārtība nesabrūk.
No Indijas skats uz ASV globālās dominēšanas norietu ir citāds. Arī tiem, kas nefano par vadoņa Modi apskāvieniem ar Putinu un Sji, Amerikas šļūkšana autoritārisma grāvī raisa tādu kā pārmaiņu azartu, nevis vilšanos. Uz «sliktāk jau nebūs» iebildu, ka šiem maldiem neuzķeros, kopš dižķibeles laikā izdevniecības vadībā pārliecinājos, ka ir otrādi — nekad nav tik slikti, lai nebūtu vēl sliktāk.